Es atradu dzejoli. Klāva dejoli.
Man šodien pateica tādu frāzi, par kuru mazliet pasmaidīju, pasmīnēju, bet zināju, ka tā ir patiesība, tāda frāze, kuru tagad vēl nevaru aizmirst.
es nesos pa pelēko šoseju
itin kā bēgtu no kādaaiz mašīnas neganti plivinās
pār acīm nomaukta ādakam es to būtu novilcis
zvēram vai cilvēkamko lai es tagad daru
kam lai es piesakos kamvisi mēs esam cilvēki
visādi dzīvē gadāsno kurienes tādas šausmas
kur tāda āda radāsko lai es tagad daru
kā lai es apstājoskā lai to ādu dabūju nost
kā lai es nositos
Bet nē, es neapstāšos, es negribu apstāties, es neapstāšos.
