Šovakar pārmaiņas pēc Veidenbaums.
Domāju es domas dziļas,
Kādēļ laime mani nīd;
Viss, ko daru, viss man viļas,
Visās vietās kāja slīd.
Cita nav nekāda darba,
Nauda kā no gaisa birst;
Man ir dzīve sūra, skarba,
Jābadojas, kamēr mirst.
Nav pie dvēseles ne graša,
Prasi kādam, – kas tev dos?
Labāk vienreiz nāve aša
Nekā dzīve nabagos.
Ezers lejā spīd netāli,
Iekšā danco, dzied un smej,
Un caur apgaismotu logu
Redzu, – alu glāzēs lej.
Vai tad es jau gluži bešā?
roka ātri svārkos ķer –
Desmit kapeikas vēl ķešā,
Tās priekš nāves jānodzer.
Steidzos iekšā, vienu glāzi
iesviežu, vēļ vienu, vēl…
un ar katru alus lāsi
Paliek dzīvības man žēl.
Atliks miršanu uz rītu,
Šodien vēlu staigāt turp.
Krodzniek, dosi vēl uz krītu?
– Došu. – Duci alus šurp!
