RSS
 

Filmas un grāmatas II. Esiet sveicinātas, skumjas.

24 Aug

Esiet sveicinātas, skumjas
Bonjour tristesse

“Esiet sveicinātas, skumjas” (Fransuāza Sagāna, izdevniecība Jumava) ir grāmata, kas viennozīmīgi ierindojas klasikas plauktos un must-read sarakstos. Manā gadījumā šī grāmata noteikti atrodama arī TOP 10 lasītāko un mīļāko grāmatu sarakstā- pēdējā reize, kad to pārlasīju, droši vien bija kāda piektā vai sestā. Un pēdējoreiz lasot (pirms pāris mēnešiem tas bija), starp grāmatas lapaspusēm atradu vilciena biļeti, kuru biju izmantojusi par grāmatzīmi. 2006. gada novembris, uz Vaivariem. Jā, esiet sveicinātas, skumjas.

Grāmatai piemīt kaut kas absolūti fascinējošs un dzīvs un itin nemaz nebūtu grūti noticēt, ka autore gluži vienkārši ir publicējusi savu dienasgrāmatu, aprakstot brīvdienas kopā ar tēvu un Annu, un Elsu, un Sirilu. Pie “Esiet sveicinātas, skumjas” es atgriežos bieži un tikpat bieži iesaku citiem, ja kāds taujā pēc gudras, vieglas un emocionālas grāmatas, kas pilna ar jaunību, vasaru, prieku un skumjām.

“Skumjas – šajā skaistajā un nopietnajā vārdā es vilcinos nosaukt svešādo sajūtu, kas pārņem mani tik klusi un neatlaidīgi. Tās ir tik sarežģītas, tik egoistiskas jūtas, ka man gandrīz kauns par tām, jo skumjas man vienmēr šķitušas godājamas. Es vēl nepazīstu skumjas, nē, bet apnicību, nožēlu, retāk sirdsapziņas pārmetumus – tos gan. Šodien pār mani nolaižas kaut kas satraucošs un maigs kā zīds un atšķir no pārējiem.”

Citāts no grāmatas

…un filma.
Bonjour tristesse (1958)

Diez vai es spētu šo filmu iedomāties vēl labāku un atbilstošāku grāmatai, kā tā jau ir, tur ir viss, kam jābūt no grāmatas- vieglums un skumjas, un noskaņa, un aktrisei šī loma piestāv gluži vai neticami, ne mirkli neliekot šaubīties, ka Džīna Seberga patiešām ir Sesila, kura tikai vēlējās turpināt to pašu vieglprātīgo dzīvi kopā ar tēvu.

Tas ir pārsteidzoši, cik ļoti filma atbilst grāmatai un pat papildina to. Parasti filmas pēc grāmatām ir lielāka vai mazāka vilšanās, bet noteikti ne šoreiz. Tiesa gan, jāatzīst, ka manai sajūsmai varētu būt kas kopīgs ar to, ka man vispār patīk vecās filmas….

Jā, un diez vai es turpmāk grāmatu lasīšu bez dziesmas no filmas.

Joprojām turpinu sajūsmināties.

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 
 

Leave a Reply