RSS
 

Vakara smalkās kaites

09 Nov

Un tad pēkšņi hops- vakars pārvēršas par pilnīgi nelietojamu lielumu un Tu vairs nevari iekārtoties pats savā ādā, un gaiss vairs negaršo, kā vajadzētu, un tas pelēkais pleķis tur uz sienas nebija, kad pēdējoreiz izgāji no istabas, un sajūtas izgaist, izplēn kaut kādā nebūtībā, un vispār jau varbūt varēja savādāk, bet varbūt nevajadzēja, un grīda ir pārāk auksta, lai novietotu tur kailo pēdu, bet zeķes iegriežas ādā un noēd Tevi, un pa kreisi mirgo zaļa lampiņa- velti, un vispār jau vienalga, tikai neskaties atpakaļ, nelūkojies pāri plecam, viņi to tik vien gaida, viņi gaida, kad pagriezīsi galvu, pavisam viegliņām, pavisam ātri tikai uzmetīsi vienu acumirkli, viņi to tik vien gaida, un Tevis nav,
Tevis nav,
Tevis nav,

Tu izgaisti

 

Bet nekas taču nenotika.

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply