RSS
 

Vinnijs Pūks. A. A. Milns

12 Oct

Nav nekāds Noslēpums, ka mums ar māsu ir tikai 3 svētas un neaizskaramas lietas, un Vinnijs Pūks ir viena no tām. Manu grāmatplauktu rotā Ļoti Patīkami Nobružāta un Veca Vinnija Pūka grāmata. Patiesībā tā grāmata ir pat krietni vecāka par mani, pašlaik pat mazliet vairāk kā divreiz vecāka par mani, un man sen jau ir nojucis skaits, cik reižu es to esmu pārlasījusi, bet es katrā ziņā zinu, ka tā kļuva par manu Mīļāko Grāmatu jau tad, kad man to bērnībā lasīja priekšā un savu Statusu tā nav zaudējusi joprojām.
Vakar sanāca Pūku pārlasīt vēlreiz, jo šoreiz tas bija nepieciešams studiju mājasdarbam, bet tam jau pēc būtības nav nekādas Nozīmes, šā vai tā es kaut kad drīzumā būtu atkal ķērusies klāt Vinnijam, jo rudens vienkārši ir tāds laiks, kad lasīt Vinniju Pūku.

Es apšaubu, ka kāds mūsu platuma grādos nepazīst veco, dumjo lāci ar zāģu skaidām galvā un ja nu tomēr ir gadījies tā, ka kāds nezina, kas ir Pūks, es pieņemu, ka šis Kāds ir tikko nokritis no Mēness. Un kurš gan vismaz reizi dzīvē nav spēlējis Pūksprunguļus?
Ir grūti precīzi ietērpt vārdos to sajūtu, kas Vinniju Pūku padara par Izcilu grāmatu, bet lietas, kas mani šinī grāmatā vienmēr ir pievilkušas ir tās vienkāršība, varoņu naivums un nevainība, tas cik viegla, asprātīga un vienlaikus gudra ir šī grāmata.

Protams, runājot par Vinniju Pūku, nevar nepieminēt arī Šeperda kunga ilustrācijas, kas teicami papildina grāmatu un rada tieši vajadzīgo noskaņu. Vinnijs Pūks ir vienīgā grāmata, kurai katru reizi ar milzīgu baudu aplūkoju arī ilustrācijas, nevis vienkārši tām pārlecu pāri. Starp citu, līdz diezgan nesenam laikam es biju pārliecināta, ka visas ilustrācijas, izņemot vāku, vienmēr ir bijušas melnbaltas, bet, meklējot internetā šīs ilustrācijas tetovējumam, es atklāju, ka patiesībā taču tās ir krāsainas un tikai padomju laikā izdotajai grāmatai krāsas nav atvēlētas.
Un jā, jā, es esmu tik fanātiski pieķērusies Vinnijam, ka man uz muguras ir Vinnija Pūka tetovējums, kas ņemts no grāmatas oriģinālajām ilustrācijām. Nē, man nešķiet, ka es būtu Pārāk Aizrāvusies, es jau neesmu Tāda Spīgana.

Es esmu cieši pārliecināta, ka Vinnijs Pūks ir Diža Grāmata un man neizsakāms prieks, ka jau sen atpakaļ man iemācīja to mīlēt. Un vēl es esmu stingri pārliecināta, ka šī ir grāmata, kas būtu jāzina katram.

“Ja tu dūc, tad tāpēc, ka esi bite. Cik es zinu, vienīgais iemesls būt par biti ir medus vākšana. Un vienīgais iemesls vākt medu ir, lai es to apēdu.”

“Īsts stāsts vienmēr ir labāks par atmiņām.”

“Visi jau nevar. Dažiem jau nepienākas.”

“Reti lietots svešvārds: “Labsirdība”.”

Šis par mani:

“Pūks paskatījās uz savām ķepām. Viņš zināja, ka viena no tām ir labā. Un vēl viņš zināja: ja viena ir izrādījusies par labo, tad otra noteikti ir kreisā, bet viņš nekādi nevarēja atcerēties, ar kuru ķepu jāsāk.”

“Trusītim galvā ir Smadzenes, nevis Zāģu Skaidas. Un man liekas, tāpēc viņš nekad neko nesaprot.”

Vērtējums:
10+/10

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 
 

Tags:

Leave a Reply

 

 
  1. doronike

    12th October 2012 at 6:52 pm

    Cik jauki tomēr ir pārlasīt bērnības grāmatas :) Man arī Vinnijs Pūks izskatās ļoti līdzīgi (nobružāts un izdilis), bet ilustrācijas gan es nekādi neiedomājos krāsainas.
    Milnam esot arī ļoti labas pieaugušo grāmatas, bet neesmu nevienu nomēģinājusi.