RSS
 

The Christmas Mystery. Jostein Gaarder

29 Dec

Jau uzreiz, kad manā īpašumā nonāca šī grāmata, es izlēmu tās lasīšanu atstāt Ziemassvētkiem, jo kad gan būtu vēl piemērotāks laiks lasīt par Ziemassvētku mistērijām, ja ne Ziemassvētkos? Žēl tikai, ka uzreiz neiemetu acis grāmatā un arī nevienu aprakstu neizlasīju, jo palaidu garām to, ka grāmata sākas 1. decembrī un patiesībā būtu jālasa kā adventes kalendārs. Es izlasīju praktiski vienā piegājienā un jāatzīst, ka tas grāmatai par labu nenāca, šī ir tieši tāda grāmata, kas jālasa pa vienai nodaļai katru dienu līdz pat Ziemassvētkiem.

Joahims (Joachim?) ir mazs zēns, kurš kopā ar Papu ir nopircis pavisam īpašu adventes kalendāru- pirmkārt, tas ir maģisks, otrkārt, tanī ir ieslēpts stāsts, katru dienu pa smalki aprakstītai lapai, treškārt, šķiet, ka adventes kalendārs ir izgatavots mājās un visas aizdomas krīt uz noslēpumaino puķu tirgotāju Džonu.
Katru rītu Joahims atver vienu adventes kalendāra lodziņu un katru reizi no tā izkrīt daudzkārt salocīta, blīvi aprkastīta lapa. Šīs lapas vēsta stāstu par mazu meitenīti- Elizabeti (vai varbūt Elisabeti) Hansenu- kuras acu priekšā rotaļlietu veikalā atdzīvojas jēriņš. Šim jēriņam Elisabete skrien pakaļ un atklājas, ka viņa ir nonākusi pagalam jocīgā ceļojumā- viņa ar visu raibo kompāniju (jēriņam un Elisabetei pievienojas avju gani, enģeļi un trīs gudrie) dodas uz Bētlemi. Bet viņi ceļo ne tikai ģeogrāfiski, bet arī laikā, jo kompānijai ir jāpaspēj ierasties Bētlemē uz brīdi, kad piedzims Jēzus. Adventes kalendāra lapas tad nu stāsta par to, kā kompānijai sokas ceļojumā.
Savukārt Joahims paralēli stāsta lasīšanai atklāj, ka viņa pilsētā pirms daudziem, daudziem gadiem patiešām pazuda maza meitenīte vārdā Elisabete un sāk prātot, vai tiešām tā būtu tikai sakritība.

Pirmais, ko gribās par šo grāmatu teikt ir- tā ir romantiski vecmodīga un īsti Ziemassvētkiem piemērota grāmata. Ja šo grāmatu lasītu pareizi, kā adventes kalendāru, tā spētu uzburt brīnišķīgu Ziemassvētku noskaņu. Un ši noteikti būtu tāda grāmata, ko pirms Ziemassvētkiem varētu lasīt priekšā bērniem- nodaļas ir salīdzinoši īsas un rakstītas jau no bērna skatupunkta, savukārt piedzīvojums gana aizraujošs.
Manuprāt, galvenais ir nepieļaut to kļūdu, kuru pieļāvu es- nelasīt šo grāmatu vienā piegājienā. To ir jāizbauda lēnām un jāļauj sevī augt satrauktām gaidām pēc nākamās nodaļas un noslēpuma atrisinājuma. Izlasot vienā piegājienā, grāmata zaudēja daļu savas burvības un bija uzkrītoša autora tendence atkārtoties, kas rodas no tā, ka katru nodaļu ir jāiesāk un jānobeidz zināmā mērā kā atsevišķu stāstu. Un šo grāmatu noteikti ir jālasa ar nekritisku prātu, jo mazliet nesakarīgu vietu ir daudz, kā jau bērnu grāmatā, kurai sveši pieaugušo pasaules garlaicīgie likumi.

Jāatzīst, ka, izlasot grāmatu līdz beigām, es biju mēreni vīlusies, jo pirmā nodaļa solīja krietni vien aizraujošākus piedzīvojumus, nekā pēcāk parādījās grāmatā un arī virsstāsta atrisinājums bija visnotaļ paredzams, kā arī sākumā nebiju gaidījusi, ka grāmatā būs tik daudz reliģijas. Un tomēr par spīti tam visam, es plānoju nākamgad šo grāmatu lasīt atkal un tad to darīt pareizi. Domāju, ka īpaši šo grāmatu pārlasīt vērts ir dēļ tās vecmodīgās, romantiskās un ģimeniskās noskaņas, šī grāmata patiešām spētu sagādāt Ziemassvētku sajūtu.
Ceru, ka arī kāda latviešu izdevniecība saņemsies izdot šo grāmatu latviski.

Lai arī neesmu nevienas reliģijas piekritēja, no grāmatas gribējās izrakstīt citātu, kas lieliski raksturotu jebkuru reliģiju:

„..many things have been done in the name of Jesus, that heaven is not very happy about..”

Vērtējums
7/10

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Tags:

Leave a Reply

 

 
  1. doronike

    29th December 2012 at 2:44 pm

    Grāmata ir izdota latviski – Ziemassvētku noslēpums (Nordik, 2000), un es to pirms gada mēģināju lasīt, bet man tā īsti negāja uz priekšu. Man gan ne pārāk patika arī Apelsīnu meitene, tādēļ es Gorderam esmu nolēmusi dot tikai vēl vienu iespēju iepatikties.

     
    • spigana

      29th December 2012 at 9:29 pm

      Hmmm, kaut kā tas tulkojums bija labi noslēpies. Vakar meklēju Gordona grāmatas un šī neizleca…

       
      • Sibilla

        30th December 2012 at 7:51 pm

        Autors ir latviskots kā Justeins Gorders, varbūt tāpēc nebija atrodams uz Gordonu. :)

         
        • spigana

          31st December 2012 at 12:39 pm

          Ak, sasodīts, man būt biežāk jāpārlasa uzrakstīto. 😀
          Gorders, nu loģiski, ka Gorders.

           
  2. msmarii

    29th December 2012 at 5:12 pm

    Man filozofijā bija jālasa viņa “Sofijas pasaule”, kas atstāja uz mani pamatīgu iespaidu un ļoti patika, bet šajā laikam tomēr reliģijas būs par daudz manai patikšanai.

     

The Christmas Mystery. Jostein Gaarder

29 Dec

Jau uzreiz, kad manā īpašumā nonāca šī grāmata, es izlēmu tās lasīšanu atstāt Ziemassvētkiem, jo kad gan būtu vēl piemērotāks laiks lasīt par Ziemassvētku mistērijām, ja ne Ziemassvētkos? Žēl tikai, ka uzreiz neiemetu acis grāmatā un arī nevienu aprakstu neizlasīju, jo palaidu garām to, ka grāmata sākas 1. decembrī un patiesībā būtu jālasa kā adventes kalendārs. Es izlasīju praktiski vienā piegājienā un jāatzīst, ka tas grāmatai par labu nenāca, šī ir tieši tāda grāmata, kas jālasa pa vienai nodaļai katru dienu līdz pat Ziemassvētkiem.

Joahims (Joachim?) ir mazs zēns, kurš kopā ar Papu ir nopircis pavisam īpašu adventes kalendāru- pirmkārt, tas ir maģisks, otrkārt, tanī ir ieslēpts stāsts, katru dienu pa smalki aprakstītai lapai, treškārt, šķiet, ka adventes kalendārs ir izgatavots mājās un visas aizdomas krīt uz noslēpumaino puķu tirgotāju Džonu.
Katru rītu Joahims atver vienu adventes kalendāra lodziņu un katru reizi no tā izkrīt daudzkārt salocīta, blīvi aprkastīta lapa. Šīs lapas vēsta stāstu par mazu meitenīti- Elizabeti (vai varbūt Elisabeti) Hansenu- kuras acu priekšā rotaļlietu veikalā atdzīvojas jēriņš. Šim jēriņam Elisabete skrien pakaļ un atklājas, ka viņa ir nonākusi pagalam jocīgā ceļojumā- viņa ar visu raibo kompāniju (jēriņam un Elisabetei pievienojas avju gani, enģeļi un trīs gudrie) dodas uz Bētlemi. Bet viņi ceļo ne tikai ģeogrāfiski, bet arī laikā, jo kompānijai ir jāpaspēj ierasties Bētlemē uz brīdi, kad piedzims Jēzus. Adventes kalendāra lapas tad nu stāsta par to, kā kompānijai sokas ceļojumā.
Savukārt Joahims paralēli stāsta lasīšanai atklāj, ka viņa pilsētā pirms daudziem, daudziem gadiem patiešām pazuda maza meitenīte vārdā Elisabete un sāk prātot, vai tiešām tā būtu tikai sakritība.

Pirmais, ko gribās par šo grāmatu teikt ir- tā ir romantiski vecmodīga un īsti Ziemassvētkiem piemērota grāmata. Ja šo grāmatu lasītu pareizi, kā adventes kalendāru, tā spētu uzburt brīnišķīgu Ziemassvētku noskaņu. Un ši noteikti būtu tāda grāmata, ko pirms Ziemassvētkiem varētu lasīt priekšā bērniem- nodaļas ir salīdzinoši īsas un rakstītas jau no bērna skatupunkta, savukārt piedzīvojums gana aizraujošs.
Manuprāt, galvenais ir nepieļaut to kļūdu, kuru pieļāvu es- nelasīt šo grāmatu vienā piegājienā. To ir jāizbauda lēnām un jāļauj sevī augt satrauktām gaidām pēc nākamās nodaļas un noslēpuma atrisinājuma. Izlasot vienā piegājienā, grāmata zaudēja daļu savas burvības un bija uzkrītoša autora tendence atkārtoties, kas rodas no tā, ka katru nodaļu ir jāiesāk un jānobeidz zināmā mērā kā atsevišķu stāstu. Un šo grāmatu noteikti ir jālasa ar nekritisku prātu, jo mazliet nesakarīgu vietu ir daudz, kā jau bērnu grāmatā, kurai sveši pieaugušo pasaules garlaicīgie likumi.

Jāatzīst, ka, izlasot grāmatu līdz beigām, es biju mēreni vīlusies, jo pirmā nodaļa solīja krietni vien aizraujošākus piedzīvojumus, nekā pēcāk parādījās grāmatā un arī virsstāsta atrisinājums bija visnotaļ paredzams, kā arī sākumā nebiju gaidījusi, ka grāmatā būs tik daudz reliģijas. Un tomēr par spīti tam visam, es plānoju nākamgad šo grāmatu lasīt atkal un tad to darīt pareizi. Domāju, ka īpaši šo grāmatu pārlasīt vērts ir dēļ tās vecmodīgās, romantiskās un ģimeniskās noskaņas, šī grāmata patiešām spētu sagādāt Ziemassvētku sajūtu.
Ceru, ka arī kāda latviešu izdevniecība saņemsies izdot šo grāmatu latviski.

Lai arī neesmu nevienas reliģijas piekritēja, no grāmatas gribējās izrakstīt citātu, kas lieliski raksturotu jebkuru reliģiju:

„..many things have been done in the name of Jesus, that heaven is not very happy about..”

Vērtējums
7/10

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Tags:

Leave a Reply

 

 
  1. doronike

    29th December 2012 at 2:44 pm

    Grāmata ir izdota latviski – Ziemassvētku noslēpums (Nordik, 2000), un es to pirms gada mēģināju lasīt, bet man tā īsti negāja uz priekšu. Man gan ne pārāk patika arī Apelsīnu meitene, tādēļ es Gorderam esmu nolēmusi dot tikai vēl vienu iespēju iepatikties.

     
    • spigana

      29th December 2012 at 9:29 pm

      Hmmm, kaut kā tas tulkojums bija labi noslēpies. Vakar meklēju Gordona grāmatas un šī neizleca…

       
      • Sibilla

        30th December 2012 at 7:51 pm

        Autors ir latviskots kā Justeins Gorders, varbūt tāpēc nebija atrodams uz Gordonu. :)

         
        • spigana

          31st December 2012 at 12:39 pm

          Ak, sasodīts, man būt biežāk jāpārlasa uzrakstīto. 😀
          Gorders, nu loģiski, ka Gorders.

           
  2. msmarii

    29th December 2012 at 5:12 pm

    Man filozofijā bija jālasa viņa “Sofijas pasaule”, kas atstāja uz mani pamatīgu iespaidu un ļoti patika, bet šajā laikam tomēr reliģijas būs par daudz manai patikšanai.