RSS
 

Akordi. Fransuāza Sagāna

04 Mar

Kopš es izlasīju „Esiet sveicinātas, skumjas” esmu neglābjami iemīlējusies Sagānā un mani sajūsmina tas, ka pēdējā laikā atkal samērā daudz tiek izdotas viņas grāmatas.

Akordi ir stāsts par laulātu pāri, Loransa ir bagāta tēva meitiņa, bet Vinsents- nabadzīgs pianists, kurš viņa sievai ir lelles vietā. Loransa uztur Vinsentu, tērpj viņu pēc savas patikas un piešķir ikdienišķo kabatas naudu. Tomēr dzīve sāk mainīt nokrāsu brīdī, kad Vinsenta sacerētā mūzika gūst necerētus panākumus un viņš nopelna milzīgu naudas summu.

Šī grāmata ir spožs bagātnieku un inteliģences snobisma atainojums, kas pasniegts brīnišķīgā valodā. Vinsents grāmatā savu stāvokli trāpīgi raksturo ar vārdiem „balto cilvēku nicināmais vergs”, bet, iespējams, ka vēl precīzāks būtu cits, grāmatā bieži lietots, apzīmējums- Vinsents ir Loransas žigolo.
Varoņi ir spilgti un pretīgi, Vinsents ir bezmugurkaula ņerga, savukārt Loransa ir snobiska, izlutināta maita un man riebās no pirmās lapaspuses līdz pat pēdējai. Bet man jau patīk laiku pa laikam lasīt grāmatas, kuru galvenie varoņi man nesimpatizē.
Bet varoņi nav tie, kas padara šo grāmatu atšķirīgu no citām. Šinī romānā autore ir apzināti samainījusi vietām abu galveno varoņu dzimumus, tādā veidā uzsverot situācijas absurdumu un smieklīgumu. Ja Vinsents būtu sieviete, bet viņa sieva- vīrietis, dotā situācija neizraisītu pat smīnu un liktos ikdienišķa, simtiem reižu jau aprakstīta, un, iespējams, pat normāla. Savukārt, nostādot vīrieti izteikti sievišķīgā lomā un otrādi, viss uzstādījums piepeši šķiet ačgārns un greizs, bet situācija- tik nepieņemama kā nekad iepriekš.

Vienīgi es neesmu īsti pārliecināta, par to, vai tiešām latviskajā versijā bija nepieciešamība mainīt grāmatas nosaukumu. Oriģinālais nosaukums „La laisse” tulkojumā nozīmē „saite”. Lai arī „Akordi”, protams, skan poētiskāk un piešķir nosaukumam dziļāku jēgu, tomēr man šķiet, ka „saite” precīzāk raksturo grāmatu, pie kam es esmu pret to, ka tiek mainīts autores izvēlētais grāmatas nosaukums situācijā, kad to viegli varēja pārtulkot veiksmīgā latviskā nosaukumā. Nudien nesaprotu, kāpēc ir jādara tādas lietas. Šāda nosaukuma pārveidošana mazliet vedina uz domām par to, ka, iespējams, arī pati grāmata nav nemaz tik veiksmīgi iztulkota?

Protams, šī grāmata nepārsit „Esiet sveicinātas, skumjas”, tomēr Sagāna joprojām valdzina ar mazliet sievišķīgo stilu un brīnišķīgajām vārdu gleznām, kurās visikdienišķākās lietas pārtop mākslas darbos un dzīves baudījumā. Grāmata man patika, lai arī stils un valodas plūdums bija krietni baudāmāki par grāmatas sižetu. Šī ir tāda viegla, savdabīgi romantiska grāmata, kuru izbaudīt vaļas brīdī, bet Sagānas iepazīšanu ar šo grāmatu labāk nesākt.

Daži citāti no grāmatas:

„..logu tīrītāji cītīgi strādāja, sadalīdami lapas divos ganāmpulkos, lai nākamajā brīdī tās iedzītu pēdējās ganībās- renstelē..”

„Par amorālu rīcību vienmēr esmu spriedis pēc tās sekām.”

„Nekad neesmu uzskatījis, ka varu kādam aizstāt visu pasauli, un vispār domāju, ka uz to spējīgs nav neviens.”

„Stipra lietusgāze, kas sitas rūtīs kā skūpstu un pļauku krusa.”

Vērtējums:
6.5/10

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 
 

Leave a Reply