RSS
 

1Q84. 3. daļa. Haruki Murakami

12 Mar

Murakami faniem par lielu sajūsmu Zvaigzne ir izdevusi arī 1Q84 triloģijas noslēdzošo daļu. Jāsaka gan liels fui Murakami kungam par šīs grāmatas mākslīgu sadalīšanu trijās daļās, jo nekāda triloģija jau šī nav, tikai viena garum gara grāmata. Bet nu neko darīt- beidzot ir izlasītas visas trīs daļas un vairs nedīda nepacietības velniņš un ziņkārība nerausta aiz bizēm- kad tad nu beidzot varēs izlasīt to stāstu līdz galam.

Tāpat, kā iepriekš, iesaku šīs grāmatas lasīšanu apvienot ar Janāčeka Sinfonietas klausīšanos, jo tas nenoliedzami grāmatai piešķir papildus šarmu un noskaņu.
Trešajā daļā stāsts turpinās kā līdz šim- ir Tengo skatījums, ir Aomames puse, bet šoreiz viņiem pievienojas arī Ušikavas stāsts, kas krietni atsvaidzina grāmatas sižetu, man pat brīžiem šķita, ka Ušikavas daļa šinī grāmatā ir visveiksmīgākā un arī pats Ušikava kā varonis šķita interesantāks par Tengo un Aomami, kuri trešajā daļā vairāk sēž uz vietas, nekā kaut ko dara.

Jāatzīst- man mazliet žēl, ka nepacietos ar šī romāna lasīšanu, bet pirmās divas daļas izlasīju atsevišķi. Daudz labāk būtu bijis, ja būtu sagaidījusi, kad izdotas visas trīs daļas un lasījusi tikai tagad, jo no pirmajām divām daļām bija piemirsušās daudzas nianses un pat viens otrs svarīgs notikums. Murakami gan trešajā daļā visus svarīgos faktus neuzkrītoši atgādina, bet tomēr būtu patīkamāk lasīt, ja viss būtu svaigā atmiņā. Šo triloģiju tomēr vajadzētu lasīt kopā, kā viengabalainu romānu, kāds tas patiesībā arī ir.
Iespējams, tieši šīs ieilgušās pauzes dēļ, mani trešā daļa vairs nespēja sajūsmināt un aizraut tik ļoti kā pirmās divas. Visu laiku šķita, ka nekas nenotiek, visi tikai sēž uz vietas un apdomā dzīvi. No vienas puses es tā kā saprotu, ka izlaist neko no tā visa aprakstītā nevarēja, bet man tomēr šī grāmata šķita par daudz „bezdarbīga”.
No otras puses- tieši tas lielā action trūkums grāmatai piešķīra tādu īpatnēju japāniski mierīgu noskaņu, stāsts plūst nemainīgi mierīgi un pat svarīgāki notikumi romānu sašūpo vien nedaudz.
Savukārt par to, ka romāns savādāk nemaz beigties nevarēja, laikam nav daudz ko runāt, un es ne mirkli nešaubījos, ka beigām ir jābūt tieši tādām, kādas tās ir.

Ja man šis romāns būtu jāraksturo vienā teikumā, es teiktu: „1Q84 ir pasaulē jocīgākais mīlas stāsts.”
Kopumā man patika, žēl tikai, ka sanāca beigas lasīt atrauti no visa pārējā romāna.

Viens jauks citāts no grāmatas:

„Pasaulei kā nebūt ir izdevies pārdzīvot nacismu, atomkaru un moderno mūziku.”

Šīs daļas vērtējums:
7/10
Visa romāna vērtējums:
8.5/10

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. za_ne

    12th March 2013 at 5:25 pm

    100% atbilst arī manam viedoklim :)

     
  2. andasstuff

    12th March 2013 at 5:33 pm

    Es pēc tam metos pārlasīt abas iepriekšējās daļas :)

     
    • spigana

      12th March 2013 at 5:34 pm

      Es tik lēni lasu, ka bija žēl tik drīz atkal pārlasīt grāmatas un atraut laiku citām. 😀

       
      • andasstuff

        12th March 2013 at 5:41 pm

        Divos vakaros pirms gulētiešanas “apriju” abas daļas vēlreiz. Ļoti ātri lasās otrajā reizē :)

         
  3. Ints Valcis (@asmodeus_lv)

    12th March 2013 at 5:43 pm

    Priekš manis visas triloģijas lasīšana uzreiz bija īsts pārbaudījums. Tas ko tu sauc par faktu neuzkrītošu atgādināšanau, man šķita viena un tā paša malšana vārds vārdā. Un stāsta salīdzinoši mierīgais plūdums kaitināja. Bet ko lai dara tie Japāņi jau tādi ir.

     
    • spigana

      12th March 2013 at 5:44 pm

      Jā, tas par to faktu atkārtošanos man ar ienāca prātā- ka redz, tiem kuri lasa ar pauzi tas it kā ir labi, bet ko tad, ja visu romānu lasa uzreiz?
      Bija jau man aizdomas, ka tā varētu būt.

       
  4. IneseMaria

    12th March 2013 at 9:56 pm

    Jauki, ka man nesanāca to ātrāk izlasīt pa daļām. :)

     
  5. Evija

    17th March 2013 at 3:39 pm

    Pēc pirmās daļas izlasīšanas domāju, ka šis būs labākais Murakami romāns. Otrā likās laba, bet tik ļoti kā pirmā nesajūsmināja. Trešā jau lasījās superlēni un brīžiem likās, ka romāns beigsies, bet nekas nebūs noticis. Vēl izdarīju muļķību- trešo daļu lasīju angliski, lai gan pirmās divas bija lasītas latviski. Vismaz man turpmāk būs mācība, ka grāmatu turpinājumi jālasa tādā valodā, kā tā iesākta. Kaut kā pat likās, ka angliskais tulkojums ir nabadzīgāks nekā latviskais, bet varbūt tas tādēļ, ka pati trešā daļa man patika mazāk.