RSS
 

Sasodīts! Pasaule Klārksona acīm. Džeremijs Klārksons

15 Apr

Gana nesen Zvaigzne izdeva Klārksona grāmatu, kurā apkopoti īsi humoristiski pastāstiņi, kas ņemti no Klārksona iknedēļas slejas laikrakstā. Lai arī nevienu „Top Gear” sēriju no sākuma līdz beigām noskatījusies neesmu, man jau uzreiz bija skaidrs, ka šo grāmatu lasīt vēlos, jo visi Klārksona izteikumi, ko esmu internetos manījusi komiksveidīgos izgriezumos no raidījuma, skaidri un nepārptotami liecina to, ka Klārksonam piemīt tā humora izjūta, kas aizvaino vismaz trīs ceturtdaļas pasaules iedzīvotāju un nebeidzami sajūsmina mani.

Šī ir Klārksona trešā grāmata, kas spriežot pēc turpat internetos lasītajām atsauksmēm, ir labākā no visām viņa grāmatām. Šinī apkopotas slejas no 2006. un 2007. gada un tās aptver plašu tematiku- kāpēc bagātnieku bērniem būtu jāmācās privātskolās, kāpēc Lielbritānijai vajadzētu atteikties no reliģijas un apēst pa kādam vegānam, Klārksona sievas rokassomiņas saturs un kā pareizi svinēt Ziemassvētkus vai pavadīt svētdienas.

Par šo grāmatu galvenokārt vēlos teikt vienu- cilvēkiem bez humora izjūtas un agresīvām feministēm (nu labi, tas gan ir viens un tas pats) no šīs grāmatas ir jāturas pa gabalu. Ļoti lielu gabalu. Jo Klārksona izteikumi aizskars ikvienu, kurš iedomāsies tos uztvert simtprocentīgi nopietni. Klārksonu mierīgi varētu nosauktpar mačo un šovinistu cūku un diez vai kādam tas liktos pārspīlēti (jo īpaši viņam pašam), tomēr es drīzāk teiktu, ka viņš ir viens saprātīgs cilvēks ar lielisku humora izjūtu.
Vienā no atsauksmēm Goodreads tiek izvirzīts viedoklis, ka Klārksonam droši vien nav bail no lodēm, ja ņem vērā to, cik cilvēku viņš iemanās apvainot ar vienu nelielu grāmatiņu. Manupāt, tas ir ārkārtīgi precīzs novērojums, jo Klārksona apskatīto tēmu loks ir patiešām plašs, bet viņa izteiksmes veids- bezgalīgi aizskarošs. Viņš vairākas reizes iemanās sīki un smalki paskaidrot to, kāpēc Amerika vispār nav uzskatāma par normālu valsti vai, piemēram, to, ka vides aizstāvji galu galā sagraus mūsu planētu. Jā, patiesībā pēc šīs grāmatas izlasīšanas man nav īsti skaidrs, ko Klārksons ienīst vairāk- Ameriku vai vides aizstāvjus.
Protams, pa vidu bija arī pastāstiņi, kas mani īpaši nespēja aizraut, jo tajos bieži tiek pieminētas slavenības, bet es slavenību vārdus nespētu atcerēties pat tad, ja man par to maksātu. Bet īpaši jau nu šis robs manā izglītībā netraucēja, varbūt viens otrs joks palika nesaprasts, bet tā nu nav liela nelaime. Savukārt pamatzināšanas par Lielbritānijas „uzbūvi” gan būtu nepieciešamas, jo bez tām grāmata varētu šķist neizturama un nesaprotama.

Kā vienīgo šīs grāmatas trūkumu es varētu minēt tulkojumu. Protams, ir grūti novērtēt tulkojumu, ja neesmu lasījusi oriģinālu un britu humoru pārcelt citā valoda vispār ir uzskatāms par varoņdarbu, tomēr tulkojums vietām šķita smagnējs un neinteresants. Piemēram, stāstiņi par valodu bija mēreni nebaudāmi, bet es joprojām neesmu pārliecināta, ka pie tā var vainot tulkotāju. Tā nu es nevaru izlemt- tulkojums ir mēreni neveiksmīgs vai šādu grāmatu vienkārši ir neiespējami pārtulkot labi. Visticamāk patiesība ir meklējama kaut kur pa vidu.

Bet grāmata man galu galā patika un es apsveru domu palasīt arī pārējās Klārksona grāmatas, un, visticamāk, beidzot noskatīšos arī kādu „Top Gear” raidījumu. Katrā ziņā šī ir viena asprātīga grāmata, kuru ir vērts lasīt.

Vērtējums
8/10

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 
1 Comment

Posted in Grāmatas

 

Leave a Reply

 

 
  1. emils2000

    15th April 2013 at 1:02 pm

    Iesaku ievērtēt pēdējos divus raidījumus – speciālizlaidumi “Ceļojums pa Āfriku”. Nebūs, tev garlaicīgo, stāstu par auto (lai gan arī tie ir interesanti), bet nebūs arī saruna ar “star in a reasonably priced car”, kuras brīžiem ir visai smieklīgas… :)