RSS
 

Astoņdesmit grāmatās pa 2013. gadu

31 Dec

Pagājušā gada nogalē mēs ar māsu piedāvājām lasīšanas izaicinājumu, kurā katrs varēja izvēlēties savām spējām atbilstošu grāmatu daudzumu, ko izlasīt šinī gadā. Ap šī gada novembri man sāka šķist, ka savas 75 grāmatas šogad neizlasīšu, bet gada beigās sanāca mazliet saraut un esmu izaicinājumu pabeigusi ar nelielu uzviju- 80 grāmatām.
Šinī ierakstā par gada spilgtākajām grāmatām, par to, kā man gāja ar izaicinājumu, un mazliet par nākamā gada plāniem.

Jāsāk laikam ar to, ka šis man ir bijis visnotaļ ražīgs grāmatu gads vairākos jautājumos. Pirmkārt, šogad ir sanācis pievērsties apjomīgākām grāmatām- 9 grāmatas ar vairāk kā 500 lapaspusēm, no kurām 4- ar vairāk kā 700 lapaspusēm. 9 un 4 it kā nešķiet pārāk lieli skaitļi, bet 9 grāmatas galu galā ir jau mazliet vairāk kā 10% no visām gada grāmatām un arī sajūtu ziņā tieši biezākās grāmatas šogad bija vienas no visspilgtākajām. Pie viena salīdzināju arī kopējo lapaspušu skaitu ar 2012. gadu- 2012. gadā izlasīju 66 grāmatas, kurām kopā bija 20178 lapaspuses. Šogad brīdī, kad biju pabeigusi 66. šī gada grāmatu piefiksēju, ka esmu izlasījusi jau 23087 lapaspuses, kas vien liecina par to, ka šogad topā ir bijušas apjomīgākas grāmatas. Šogad kopā izlasītas 26952 lapaspuses, kas priekš manis šķiet pavisam jauks rādītājs.
Ja parasti ir tā, ka katru gadu izlasu apmēram 2 grāmatas, kas iekļūst manu mīļāko grāmatu sarakstā, tad šogad šis skaitlis ir krietni pieaudzis uz 6 grāmatām, kas ir visnotaļ iespaidīgi un zināmā mērā pārsteidzoši.
Šī gada mīļākās grāmatas (secībai nav nozīmes; linki ved uz maniem aprakstiem):


Vēja vārda pirmā un otrā daļa– absolūti burvīgas un šarmanti biezas fantāzijas grāmatas, kurās perfekti atainota viena no manām dzīves pamatdomām.

Nams, kurā…– grāmata kā tarakānu daudzuma galvā mērītājs. Kamēr neesi uz viena viļņa ar šo daudzslāņaino grāmatu, Tev tā nepatiks. Vistuvākā ideālajai grāmatai, ko šogad esmu lasījusi.
Grāmatu zagle– neparasts un aizraujošs stāsts, kas pamatīgi aizkustināja.
Nakts cirks– maģijai vistuvākā lieta, ko jelkad esmu turējusi rokās. Biju stāvā sajūsmā.
The Diving-Bell and the Butterfly– neaizmirstams stāsts par dzīves neparedzamību un to, kā nesalūzt zem problēmu svara.

Bez klāt nākušajām favorīt-grāmatām šogad bija vairākas spilgtas grāmatas, kuras dziļi iespiedušās atmiņā un kuras noteikti iesaku citiem.
             

Šogad diemžēl esmu arī palaidusies slinkumā un pie bloga aprakstiem vēl nav tikušas vairākas ļoti labas grāmatas. Kopumā neaprakstītas ir palikušas apmēram 20 grāmatas (te gan jāņem vērā, ka 7 pieder Nārnijas hronikām un tām tāpat tiks tikai viens apraksts), tāpēc viens no manām Jaunā Gada solījumiem ir nākamgad laboties un ne tikai parādus vairs censties netaisīt, bet arī aprakstīt visas šogad neaprakstītās grāmatas.
Par solījumiem runājot- kad uzliku sev šī gada izaicinājumu, biju domājusi, ka nākamajos gados pamazām celšu izlasāmo grāmatu skaitu un uz 2014. gadu biju paredzējusi 80 vai 85 grāmatas, bet šogad es secināju, ka to es nedarīšu vis, jo lai arī man izdevās izlasīt 80 grāmatas, tomēr 75 grāmatas gadā ir mans optimālais lasīšanas ātrums un diez ko vairāk man izlasīt neizdosies. Jau šogad pāris reizes pieķēru sevi pie murgainas domas, ka lasot šādos tempos, es izaicinājumu nepabeigšu (šī doma gan ātri tika izsvēpēta no galvas). Brīžiem sāka šķist, ka šāds izaicinājums man daļēji laupa lasīšanas prieku, jo es sāku pārāk daudz domāt par to, ka man jāpaspēj izlasīt tik un tik grāmatu, ka nevaru atļauties nelasīt, ka kādā brīdī labāk izvēlēties īsāku, nevis garāku grāmatu. Arī no šīm izjūtām ātri atkratījos, tomēr secinājums paliek- vairāk es pavilkt nevaru un nevajag. No šī tad izriet arī divi nākamā gada solījumi:
1) es nespiedīšu sevi lasīt tad, kad negribas un drīzāk saglabāšu lasīšanas prieku un nepabeigšu izaicinājumu, nekā sabojāšu sev grāmatas, jo no tā taču nebūtu nekādas jēgas;
2) uz 2014. gadu atkal sev uzlieku 75 grāmatu izaicinājumu.
Kādu brīdi biju domājusi apņemties lasīt vairāk klasiku un vairāk latviešu literatūru, bet izskatās, ka man no šādiem plāniem nav nekāda labuma (ko spilgti pierāda bremzējošie 100 grāmatu un Bukera balvu projekti).

Secinājums- šogad esmu izlasījusi milzum daudz lieliskas grāmatas, esmu iemācījusies šo to jaunu par sevi un saviem lasīšanas paradumiem, un nākamgad galvenokārt plānoju vienkārši vairāk izbaudīt grāmatas, kas droši vien nozīmē, ka vairāk atgriezīšos pie man tik ļoti mīļā maģiskā reālisma.

Priekā!

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 
 

Leave a Reply

 

 
  1. Asmodeus

    31st December 2013 at 4:42 pm

    Brangi esi šogad šeptējusies. 75 grāmatas ir labs rezultāts. Man ar to kalasiku arī ir problēmas, liela daļa no viņas man nemaz nesaista un nepatīk. Piekrītu, grāmatas jālasa pēc tā, kas konkrētā brīdī saista, nevis pēc kārtas no kāda saraksta.

     
  2. doronike

    31st December 2013 at 5:48 pm

    Man arī šķiet, ka uz izlasīto grāmatu skaitu nevajadzētu koncentrēties. Gribētos jau kādreiz izlasīt 100 pa gadu, bet nu laikam jau tas notiks tikai pensijā.
    Bet nedomāju, ka no tiem lielajiem projektiem nav labuma – nekur nav jau rakstīts, cik tieši katru gadu ir jāizlasa, galvenais taču ir princips :)
    Priecīgus svētkus!

     
  3. Sibilla

    31st December 2013 at 6:54 pm

    Arī Tev ir bijis lielisks grāmatu gads. Priecāšos, ja nākošgad vairāk pievērsīsies maģiskajam reālismam. :)

     
    • spigana

      31st December 2013 at 10:39 pm

      Jā, nu es pati jau ar nesaprotu, kāpēc pēdējā laikā no maģiskā reālisma esmu aizgājusi, jo tas tiešām ir tas, kas mani grāmatu dzīvē sajūsmina visvairāk.

       
  4. msmarii

    31st December 2013 at 11:29 pm

    Baudīt grāmatas ir brīnišķīga apņemšanās. Tavā mīļāko grāmatu sarakstā ir trīs, kas ir arī manā sarakstā (ļoti ceru rīt blogā uztaisīt gada kopsavilkumu). Mani šogad pāris reizes pārņēma līdzīga panikas sajūta par izlasāmo grāmatu skaitu.

     
    • spigana

      31st December 2013 at 11:34 pm

      Starp citu, esmu lasījusi, ka daudziem blogeriem šāda sajūta parādās pēc tam, kad nopietni sākts blogot. Sākumā man tas likās smieklīgi, nu kā tā var, bet tagad saprotu un zinu, cik tas ir briesmīgi. Kādu brīdi pat biju domājusi, ka nākamajam gadam vispār izaicinājumu nelikšu, bet tas jau būtu paranoiski. 😀

       
      • msmarii

        1st January 2014 at 12:25 pm

        Jā, var sākt visu ņemt pārāk nopietni. Ja sāk to darīt tikai priekš citiem, nevis priekš sevis, tad ir slikti.

         
  5. msmarii

    1st January 2014 at 6:59 pm

    Par maģisko reālismu runājot iedomājos, ka Tevi varētu interesēt “Lungs Full of Noise” http://gramatas.wordpress.com/2013/07/31/lungs-full-of-noise-tessa-mellas/

     
  6. msmarii

    1st January 2014 at 6:59 pm

    Par maģisko reālismu runājot iedomājos, ka Tevi varētu interesēt “Lungs Full of Noise” http://gramatas.wordpress.com/2013/07/31/lungs-full-of-noise-tessa-mellas/

     
  7. spigana

    31st December 2013 at 11:34 pm

    Starp citu, esmu lasījusi, ka daudziem blogeriem šāda sajūta parādās pēc tam, kad nopietni sākts blogot. Sākumā man tas likās smieklīgi, nu kā tā var, bet tagad saprotu un zinu, cik tas ir briesmīgi. Kādu brīdi pat biju domājusi, ka nākamajam gadam vispār izaicinājumu nelikšu, bet tas jau būtu paranoiski. 😀

     
  8. msmarii

    1st January 2014 at 12:25 pm

    Jā, var sākt visu ņemt pārāk nopietni. Ja sāk to darīt tikai priekš citiem, nevis priekš sevis, tad ir slikti.