RSS
 

Witches Abroad. Terry Prattchet

14 Jan

Šoreiz grāmatu gads man iesācies ne tikai ar vairākām lieliskām grāmatām, bet arī jaunām vēsmām lasīšanas paradumos- pirmkārt, piepeši esmu sākusi lasīt vairākas grāmatas vienlaicīgi, kas līdz šim man nebija raksturīgi; otrkārt, esmu devusi otro iespēju audiogrāmatām un pagaidām izskatās cerīgi. Pirms ne pārāk ilga laika teicu, ka ar audiogrāmatām man galīgi nav pa ceļam- pusi teksta palaižu garām, jo esmu sākusi domāt par ko citu un atlikušo pusi nesaprotu, jo palaidu garām pirmo pusi. Tomēr mani urdīja doma par to, ka vajadzētu pamēģināt audiogrāmatas klausīties laikā, kad adu. Adīšana ir tāda nodarbe, kam man nepieciešams fons un līdz šim par fonu kalpoja seriāli, bet dažādu iemeslu dēļ tas vairs nav tik aktuāli. Nolēmu savu mazo eksperimentu sākt ar Prečetu, jo par šo vismaz bija 100% pārliecība, ka grāmata pati par sevi man patiks un audiogrāmatu eksperimentu neizbojās neveiksmīgi izvēlēta grāmata. Pasākums aizgāja kā pa diedziņu, jo adīšana galu galā īpašu līdzdomāšanu neprasa, un tagad esmu ķērusies klāt jau otrajai audiogrāmatai. Vienīgā problēma- lasot grāmatas es vienmēr pierakstu blociņā labākos citātus un tā brīža domas par grāmatu, bet ar audiogrāmatu šis process kļūst sarežģītāks un es biežāk noslinkoju ar pierakstiem, bet gan jau arī šo jautājumu kā nebūt atrisināšu.

Witches Abroad ir Discworld 12. grāmata un 3. grāmata raganu sērijā.
Šoreiz raganu uzdevums ir līdz smieklīgumam vienkāršs- kur gan trim raganām problēma noorganizēt to, lai parasta kalpotāju meitene neapprecas ar princi?
Bet izrādās, ka nekas tik vienkārši nemaz nav kā izskatās, jo trim raganām ir ne tikai jāceļo pāri puspasaulei (kura pēc viņu ceļojuma atkopsies vēl ilgi), bet arī jācīnās pret raganu, kuras dzīves vienīgais mērķis ir likt stāstiem piepildīties.

Vai es esmu kādreiz teikusi, ka Prečets mani sajūsmina? Es to labprāt atkārtotu vismaz reizi dienā. Un Granny Weatherwax drīzumā manu favorītvaroņu sarakstā būs pārspējusi pašu NĀVI. Vienkārši nav iespējams nemīlēt no skata nevarīgu vecmāmiņu, kurai saprātīgi cilvēki griež ceļu, kura dzer absintu kā tēju un atstāj kaunā vēršu cīņu dalībniekus, kura ar savu headology ņem un apspēlē blēdi kāršu spēlē. Un pārējās raganas ir ne mazāk kolorītas. Un vēl tas Nanny Ogg kaķis visam pa vidu. Šinī grāmatā ir absolūti viss, kas nepieciešams, lai mani sajūsminātu.
Un ja vēl nepietiku ar brīnišķīgiem varoņiem, šī ir grāmata par stāstiem, tie vijas kopā un pamazām kļūst teju vai neatšķetināmi un atsauces uz kādu literāru darbu ir atrodamas uz katra stūra. Te sastopami gan Drakula, gan Sarkangalvīte, gan atsauces uz Pelnrušķīti un Oza Zemes burvi, un vēl daudziem citiem. Interesanti, ka šo gadu esmu uzsākusi ar trim grāmatām par stāstu un grāmatu tēmu- gan “The Books They Gave Me”, gan “Lūka un dzīvības uguns” lieliski saspēlējās ar šo Prečeta grāmatu.
Un pat ja ar stāstu faktoru vēl nepietiek, tad piedevām šī grāmata ir tāda distopiskā utopija- viens no maniem mīļākajiem žanriem. Ļaunie uzskata, ka viņi ir labie, visi piespiedu kārtā ir laimīgi, viss ir skaisti un jauki, atbilstoši labākajiem stāstu kanoniem, tikai nezkāpēc cilvēki tādi mēreni neapmierināti ar to laimīgo dzīvi.

Par Prečetu man vienmēr gribas teikt- tiem nopietnajiem, gudrajiem vīriem dažkārt derētu no Prečeta pamācīties, kā jāraksta par svarīgām lietām. Arī bez kolosālās filozofijas Discworld grāmatas būtu smieklīgas un baudāmas, bet tieši Prečeta spēja caur humoru atklāt pašu lietu būtību un atkailināt cilvēkus ir tā lieta, kas viņa grāmatas padara perfektas un tik ļoti sajūsmina.
Tagad tikai jānoturas uzreiz neķerties pie nākamās Prečeta grāmatas, jo Prečets tomēr pietaupāms saldajam ēdienam un nav jau viņa grāmatu krājums bezgalīgs (diemžēl).

Citāti no grāmatas (pierakstīti pēc dzirdes, atvainojos, ja ieviesusies kāda kļūme):

“People don`t shape stories. Stories shape people.”

“Superstition doesn`t have to be wrong.”

“Wisdom looks bigger when it`s far away.”

“She was born to be good and she doesn`t like it.”

“Happiness is not the natural state of mankind and is never achieved from outside in.”

Vērtējums:
10/10

P.S.- ar šo gramatu no grāmatu bingo izsvītroju lauciņu “A funny book”.

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Ints Valcis (@asmodeus_lv)

    14th January 2014 at 11:31 am

    Prečets ir no tiem retajiem autoriem, kuru var klausīties audiogrāmatās. Viņa sižeti un joki ir pietiekoši interesanti, lai neļautu domām aizklīst prom no klausāmā. Pats esmu izlasījis visas viņa Diskzemes grāmatas un tās vairākas reizes noklausījies audiogrāmatās.

     
    • spigana

      14th January 2014 at 11:37 am

      Nu jā, man vēl paveicies- es pagaidām esmu izlasījusi mazāko daļu Prečeta grāmatu. :)

       
  2. pasaulenograamataam

    14th January 2014 at 12:19 pm

    Es no Prečeta diemžēl esmu lasījusi tikai “Wintersmith”. Kaut kā ir sanācis, ka nevienu citu grāmatu tā arī neesmu izlasījusi, kaut gan noteikti neatteiktos no viņām. Audiogrāmatas esmu mēģinājusi, tomēr labāk palieku pie lasīšanas nevis klausīšanās, mani tieši saista pati grāmata, lapu pāršķiršana…

     
    • spigana

      14th January 2014 at 12:40 pm

      Nu es arī neesmu milzīgā sajūsmā par audiogrāmatām, bet, ja jāizvēlas starp neko un audiogrāmatu, es tomēr ņemu otro.