RSS
 

The Hitchiker`s Guide to the Galaxy (#1-#5). Douglas Adams

18 Feb

Kopš pirmās reizes, kad Galaktikas ceļvedi stopētājiem izlasīju latviski (tulkojums ir labs un kvalitatīvs, starp citu), tā ir ieņēmusi stabilu vietu manu mīļāko grāmatu topa augšgalā, un man jau labu laiku bija vēlme to pārlasīt, jo īpaši tāpēc, ka latviski biju lasījusi tikai 4 daļas, bet ir vēl arī piektā, ko autors gan sarakstīja krietni vēlāk un kuras kvalitāte tiek pamatīgi apšaubīta (šim viedoklim gan nespēju piekrist). Pie kam, „The Hitchiker`s Guide to the Galaxy” ir arī manā 100 grāmatu projekta sarakstā.
Šoreiz es grāmatu klausījos angliski un izvēle par labu audiogrāmatai šoreiz bija fantastiska, jo grāmatas ierunājis ir pats autors, kas klausīšanos padara īpaši interesantu, jo autors labāk par jebkuru citu zina, kā jāskan katram dialogam, kur tekstā liekams uzsvars un tamlīdzīgi. Patiesībā, Adamss savas grāmatas ir ierunājis tik mākslinieciski un izjusti, ka brīžiem tas jau kļuva kaitinoši, piemēram, brīžos, kad viņš piepeši sāk kliegt, jo varonis tekstā kliedz, vai kaitinošā robota balstiņā dziedāt muļķīgu dziesmiņu. Viens ir lasīt par to, kā robots kaitina galvenos varoņus, pavisam kas cits- tikt pašai kaitinātai. Bet tā ir tikai tāda čīkstēšana, jo teksts ierunāts patiešām lieliski un ar lielu meistarību, kas grāmatai piešķīra pavisam jaunu garšu.

Artūrs Dents ir pavisam parasts un neievērojams cilvēks, kura dzīve kļūst pavisam neparasta un neprognozējama brīdī, kad birokrātiskie vogoni iznīcina Zemi un Arturs kļūst par vienu no diviem cilvēkiem, kam no Zemes izdevies aizlaisties. Visums ir plašs un pilns ar brīnumainām dīvainībām, sākot ar durvīm, kuras jūtas laimīgas jums atvērties, un beidzot ar depresijas māktu robotu. Nemaz nerunājot par restorānu visuma galā vai iemesliem, kāpēc vispār tika uzbūvēta Zeme.

Grāmatas mani sajūsmināja tikpat ļoti kā pirmajā reizē, kad tās lasīju un es šīs ārkārtīgi asprātīgās un smieklīgās grāmatas noteikti pārlasīšu vēl un vēl. Interesanti arī, ka es samērā detalizēti atcerējos pirmo grāmatu, bet atlikušās neatcerējos praktiski nemaz, tikai dažus spilgtākus notikumus vai ainas, bet kopējo sižetu- ni un ni. Tā nu sanāca, ka ne tikai piekto grāmatu lasīju pirmo reizi, bet būtībā arī otro, trešo un ceturto lasīju gluži tā, it kā iepriekš tās nekad nebūtu redzējusi.
Bieži esmu sastapusies ar viedokli, ka šī sērija ar katru nākamo grāmatu kļūst arvien sliktāka, bet arī šim viedoklim es nekādīgi nespēju piekrist, jo man lieliskas šķiet visas sērijas grāmatas (jā, arī piektā) un lai arī pirmās grāmatas ģenialitāti pārējā sērija īsti nepārspēj, mana otra mīļākā grāmata no šīs sērijas noteikti ir ceturtā.

Es pat nezinu, kā šo grāmatu sēriju aprakstīt, jo nekas, ko es varētu pateikt, ne tuvu nelīdzināsies pašu grāmatu burvīgumam. Šīs ir asprātīgas un humorpilnas grāmatas, kas uz dzīvi un cilvēkiem skatās ar neparastu vieglumu un ironiju. Autoram ir izdevies cilvēkus attēlot visā mūsu „krāšņumā” un sabiedrību atklāt tieši tādu, kāda tā ir. Un šī ir tā grāmata, kurā mani absolūti netraucēja mērens sižeta trūkums. Ja pirmajā grāmatā visi notikumi ved uz kaut kādu noteiktu mērķi un attīsta sižetu, tad pārējās grāmatās notikumi pamazām kļūst nesaistītāki un attālinātāki viens no otra, bet tas mani absolūti nespēja satraukt, jo es biju pārāk aizrāvusies ar smiešanos un sajūsmināšanos par dažādām pasaulēm un dažādu dzīves fenomenu skaidrojumu. Un pēc tā, kā Adamss apraksta lidošanu, man lūzt sirds, ka nevaru to izmēģināt pati. Un par lidošanu runājot- šinī sērijā gan laikam atrodams literatūras visu laiku visromantiskākais sekss.

(Šinī rindkopā sekos būs spoileri)
Un tomēr par spīti manai sajūsmai, es tomēr nespēju autoram piedot to, kā viņš pabeidza sēriju. Iznīcināt Zemi?! Nu nopietni? Tas bija tik ļoti pretrunā ar visas sērijas noskaņu un notikumu virzību, ka es tam vienkārši nespēju noticēt. Radās sajūta, ka autors vairs īsti nezināja, ko ar visu to pasākumu iesākt un nobeidza sēriju tā, lai nekad nerastos kārdinājums to atkal turpināt, bet es tomēr būtu cerējusi uz elegantāku risinājumu un sērijā būtu iederējies arī atvērtais nobeigums. Ak jā, un vēl es autoram nespēju piedot to, ka viņš lasītājiem tā arī nepastāstīja, kas notika ar Fenčērču, jo viņa bija viens no sērijas labākajiem tēliem.

Es nezinu, kādos veidos vēl izpaust savu sajūsmu par šo grāmatu sēriju, varu tikai droši apgalvot, ka šīs ir grāmatas, kuras noteikti ir vērts lasīt, ka es to darīšu vēl un vēl un ka šī ir žanra klasika. Īpaši patiks tiem, kuri labprāt pasmejas par sevi un cilvēci kopumā, un spēj novērtēt kvalitatīvu cilvēku atspulgu greizajos spoguļos. Šīs ir grāmatas ar fantastisku valodu, ritmu un izdomu. Vai es jau teicu, ka tās mani sajūsmina?

Citāti no grāmatas:

„It is well known fact that those people who most want to rule people, are ipso facto those least suited to do it. Everyone who is capable of getting themselves made president should on no account be allowed to do the job.”

„It is folly to say you know what is happening to other people. Only they know if they exist; they have their own universes of their eyes and ears.”

„My doctor says that I have a malformed public duty gland and a natural deficience in moral fiber and that I`m therefore excused from saving universes.”

„He knew instinctively who it was or at least knew who it was he wanted to be and once you know what it is you want to be, true instinct is a very useful device for enabling you to know that it is.”

Vērtējums:
42

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Ints Valcis (@asmodeus_lv)

    18th February 2014 at 5:06 pm

    Izlasot šo grāmatu, tu nekad vairs nespēsi paskatīties uz pelēm tā kā agrāk.

     
    • spigana

      18th February 2014 at 5:09 pm

      Arī taisnība. Peles laikam mani aizķēra visvairāk. Nu, ja neskaita atbildi uz visiem jautājumiem.

       
  2. Ieva Zālīte

    22nd February 2014 at 8:42 pm

    Paldies par atzinīgajiem vārdiem.
    Cik man zināms, Adamsam bija ļoti apnicis rakstīt turpinājumus, ko viņam tomēr neatlaidīgi pieprasīja fani un izdevēji, tāpēc viņš beidzot iznīcināja Zemi vēl vienu reizi un tā, lai to vairs nevarētu atjaunot.
    Starp citu, apgāds domāja izdot arī piekto grāmatu, bet pienāca krīze un AGB pārtrauca darbu. Tā nu grāmata ir palikusi pustulkota.

     
    • Lauma

      7th July 2016 at 12:19 pm

      Žēl, ritīgi žēl. Varbūt ir kādas iespējas izdot tagad, kad krīze ir mazliet attālinājusies?

       
  3. Lauma

    7th July 2016 at 12:16 pm

    Sērijā ir vēl sestā grāmata “And Another Thing… “, ko vairākus gadus pēc Duglasa nāves ar atraitnes atļauju sarakstījis Artēmija Faula autors O. Kolfers: https://en.wikipedia.org/wiki/And_Another_Thing…_%28novel%29 Pati lasījusi neesmu, tāpēc par atbilstību pārējās sērijas dvēselei nemāku spriest .

    Par Fenčērču es laikam VIkipēdijā lasīju, ka autors ticis no viņas vaļā, jo viņam šķitis, ka viņa bremzē Denta attīstību. Fenčērčas izmešana no iemesliem, kāpēc es pēc 4 latvisko grāmatu izlasīšanas īsti nemetos meklēt 5. grāmatu angliski.