RSS
 

The Caliph’s House: A Year in Casablanca. Tahir Shah

07 May

Pirms gada es izlasīju šī autora otro Marokas grāmatu „In Arabian Nights”, kas mani neprātīgi sajūsmināja. Pirmā un otrā grāmata ir lasāmas atsevišķi un to secībai nav īpašas nozīmes, tāpēc sižeta ziņā es neko nezaudēju pirmo grāmatu izlasot pēc otrās, bet „In Arabian Nights” mani aizrāva tik ļoti, ka man bija skaidrs- ir jālasa arī pirmo daļu.

„The Caliph`s House” ir autobiogrāfisks vēstījums par to, kā Tahir Shah piepilda savu sapni un no Lielbritānijas ar visu ģimeni pārceļas uz dzīvi Marokā. Ar Maroku viņu saista spilgtas bērnības atmiņas, jo viņa tēvs visu ģimeni mēdza vest ceļojumos uz Maroku, kas bija reālākā iespēja bērnus iepazīstināt ar viņu senču kultūru- Tahir tēvs nāk no Afganistānas.
Autoram izdodas nopirkt māju Kasablankas graustu rajonā, māju, kas nav nekāds grausts, bet gan teju vai milzīga pils, un šai mājai komplektā līdzi nāk arī trīs sargātāji un pāris miljoni problēmu. Galvenā problēma, protams, ir pielāgoties jaunajai kultūrai- lai arī ne Tahir, ne viņa sieva Rachana, kas ir indiete, nav gluži eiropieši, tomēr Lielbritānijā ir dzīvojuši gana ilgi, lai būtu grūti sadzīvot ar marokāņu nesteidzīgo filozofiju un mūžīgi nepabeigtajiem darbiem, kā arī ar dziļo ticību jinns, kas ietekmē teju vai katru soli.
Tomēr pamazām mājas remonts kustas uz priekšu, ģimene iejūtas Marokas kultūrā un par spīti visām šaubām, šķiet, ka tomēr sapni par dzīvi Marokā izdosies piepildīt un tas būs tieši tik skaisti, kā iedomāts.

Jāsaka, ka pēc otrās grāmatas es šinī biju mazliet vīlusies- biju gaidījusi kaut ko tikpat maģisku un elpu aizraujošu, bet īsti nesagaidīju. Problēma galvenokārt slēpās tanī, ka otrajā grāmatā autors jau ir iedzīvojies Marokā, viņš pats ir gandrīz marokānis, viņš spēj pieņemt Marokas māņticīgo kultūru, bet šinī grāmatā viņš tai vēl pretojas un uz Maroku lūkojas svešinieka acīm, neļaujas ievilkties Marokas dzīves ritmā. Arī maģijas šai grāmatai mazliet pietrūka- otrā grāmata vairāk koncentrējas uz stāstiem un sevis meklēšanu, savukārt šī vairāk piekārtota praktiskām lietām.
Bet neļaujiet manai čīkstēšanai jūs maldināt- šī ir burvīga grāmata pat tad, ja īsti neatbilst gaidītajam. Autors sniedz apburošu ieskatu Marokas kutūrā un dzīvesveidā caur eiropieša skatu un dara to tik skaisti un pārliecinoši, ka, lasot šo grāmatu, šķiet, ka uzvēdī Marokas smarža.
Grāmatā ir sarakstīta ārkārtīgi skaistā valodā un ieturēta gaisīgi vieglā tonī. Visas nepatikšanas ir apejamas, par visām ķibelēm var pasmieties un dzīve joprojām ir skaista.
Bet Maroka jau vispār ir vieta, kurā nevar neiemīlēties no pirmā acu skatiena, kas vairākkārt tiek atkārtots arī grāmatā- ja vienreiz esi iemīlējis Maroku, tā nekad Tevi nelaidīs vaļā.

Ja man būtu šī grāmata jāsalīdzina ar kaut ko citu no lasītā, es teiktu, ka šis ir Šantarāms bez pseidofilozofijas, kas sarakstīts ar Hoseinī stāstnieka talantu. Tas, protams, nav pārāk precīzi un šīs grāmatas ir visnotaļ atšķirīgas, tomēr līdzības ir manāmas, jo īpaši ar Hoseinī maģisko valodu un skaistajiem stāstiem.

Viegla, brīnišķīgi skaista un aizraujoša grāmata ar Marokas smaržu- tā varētu šo grāmatu raksturot. Noteikti iesaku izlasīt visiem, kuri sapņo par dzīvi eksotiskās kultūrās un tiem, kas iemīlējušies Marokā.

Vērtējums:
8/10

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply