RSS
 

Vita Nostra. Мари́на и Серге́й Дяче́нко

12 Aug

Mana apņemšanās cītīgi lasīt grāmatas krievu valodā krietni kliboja līdz brīdim, kad ķēros klāt ukraiņu fantāzijas grāmatai “Vita Nostra”. Ak, piepeši izrādījās, ka arī krievu valodā es varu lasīt savā ierastajā tempā, nevis trīsreiz lēnāk, un atklāju, ka arī ar grāmatu krievu valodā esmu spējīga aizrauties tā, lai negribētos grāmatu izlaist no rokām. Tas vieš cerības manos mēģinājumos ielauzīties literatūrā krievu valodā.

Šoreiz aprakstā nu nekādi neizsprukt bez maitekļiem, tāpēc teikšu uzreiz- ja ir vēlme lasīt tumšu, spēcīgu fantāzijas grāmatu ar lielisku un mēreni šizofrēnisku maģiju- nelasi tālāk šo aprakstu, bet ķeries uzreiz pie grāmatas.

Vienīgā problēma ar ķeršanos pie grāmatas varētu izrādīties valodas barjera- krieviski lasošajiem nekādu problēmu nebūs, bet par tulkojumu angļu valodā gan īpaši labas atsauksmes nav dzirdētas, par ko nav īpaši jābrīnās, jo uz angļu valodu šo grāmatu ir tulkojis kāds entuziasts, nevis profesionāls tulks. Pie kam, šķiet, ka angliskā versija nav īpaši viegli atrodama.

 

Sašas dzīvē nav nekā neparasta- Saša ir 16 gadus veca meitene, kas dzīvo kopā ar mammu un ir uzcītīga teicamniece. Un Sašai ne prātā nenāca, ka kārotais atvaļinājums pie jūras viņas dzīvi pārvērtīs absolūti neaptveramā murgā, no kura nav izejas.

Viss sākas ar to, ka Saša piepeši iestrēgst vienā dienā- katru rītu, kad viņa pamostas, ir 24. jūlijs un Sašai uzstājīgi seko noslēpumains vīrietis. Lai izkļūtu no laika cilpas, Sašai katru rītu precīzi pulksten 4 ir jāiet kailai peldēties jūrā un šī uzdevuma neizpildīšana draud ar nopietnām sekām, tomēr šis uzdevums ir tikai sākums šausmām, kas sagaida Sašu. Vēlāk atklājas, ka Saša ir uzņemta nevienam nezināma nomales ciematiņa mistiskā institūtā, kurā studentiem “māca” lietas, kuras paši studenti neizprot un kas pamazām pārveido studentus par… kaut ko.

 

Jāsaka uzreiz- Vita Nostra ir viena no labākajām grāmatām, ko esmu lasījusi šogad, un es noteikti pie tās atgriezīšos kādreiz, kad mana krievu valoda ļaus uztvert arī valodas nianses un nelaist garām detaļas, kas grāmatas padara tik pievilcīgas. Bet par spīti tam, ka smalkumus uztvert droši vien nespēju, šī grāmata mani absolūti apbūra.

Vita Nostra ir ļoti neparasta, tumša un spēcīga fantāzijas grāmata, kas būtībā atšķiras no jebkuras citas grāmatas, ko esmu lasījusi. Atšķirība gan lielā mērā droši vien meklējama faktā, ka parasti lasu rietumu literatūru un postpadomju fantāzijai/fantastikai pievērsusies īpaši neesmu, tomēr tas nemaina faktu, ka Vita Nostra citu grāmatu starpā izceļas ar ārkārtīgi interesantu un neparastu maģijas uzbūvi, kā arī krietni tumšāku darbības fonu, nekā pierasts. Sākumā šī grāmata varbūt šķiet samērā parasta, bet jo tālāk, jo dziļāki bezdibeņi paveras skatam un beigās no šīs grāmatas vispār vairs nav glābiņa.

Visneierastākais ir tas, ka ne lasītājs, ne grāmatas varoņi visas grāmatas laikā ne mazākajā mērā nesaprot, kas vispār notiek, bet šis nav gadījums, kad autori speciāli lasītāju vazā aiz deguna, šādu grāmatas izpildījumu pieprasa autoru radītā pasaule un maģija. Maģija šai grāmatā ir loti ticama un tās pirmais raksturlielums ir tas, ka to nekāda veidā nav iespējams izstāstīt cilvēku valodā, tā eksistē ārpus šādiem muļķīgiem ierobežojumiem, no kā arī izriet studentu un lasītāja turēšana neziņā. Un šī nav nekāda jaukā, sentimentālā maģija, kur jāpavicina ar zizli, jānoskaita pantiņš un viss notiek. O nē, Vita Nostra maģija ir neprātīgi bīstama un viena nepareiza darbība var beigties ar sevis sakropļošanu vai nogalināšanu, pie kam šī maģija maina cilvēku būtību, tā no jauna pārraksta cilvēkus viņu esamībā un tas nebūt nav patīkams process.

Un šai maģijai fonā ir niansēti un skaisti attēlota studentu ikdiena nebūt ne simpātiskā institūtā un kopmītnēs, viņu nemitīgās bailes un neizpratne par notiekošo, viņu nespēja pieņemt to, ka viņiem ir atņemta normāla dzīve.

Savukārt par pasaules uzbūvi jāsaka, ka tā ir mēreni šizofrēniska un brīžiem nepameta sajūta, ka šo grāmatu vajadzētu lasīt zem zāles. Katrā ziņā ideja par to, ka visa pasaule patiesībā ir valoda, kuru kopā satur gramatikas likumi un katrs cilvēks ir vārds, lielā mērā atgādina filozofiskas pārdomas, kurās varētu iegrimt kāds, kurš ir uzpīpējis kaut ko ļoti kvalitatīvu, un laikam jau tieši tāpēc es šo grāmatu tik ļoti dievināju- autori ir paņēmuši šizofrēnisku ideju, kas nepakļaujas cilvēku valodai, un ielikuši to lieliski sarakstītā grāmatā, kas neatstāj vienaldzīgu. Šarmē (un vienlaikus dzen izmisumā) arī autoru izvēle lasītājam visu līdz galam neatklāt- grāmatas beigās paliek pāris miljoni neatbildētu jautājumu un jo vairāk par šo grāmatu domā, jo vairāk jautājumu rodas.

 

Mani vispār sajūsmina tumšas un drūmas grāmatas un pie šīs grāmatas brīžiem gribējās sajūsmā spiegt, jo īpaši uz grāmatas beigām, kas sāk atklāties visa institūta, maģijas un pasaules būtība. Sajūsmināja arī Sašas izaugsme- ja sākumā viņa mani ārprātīgi kaitināja (kas, protams, ir kompliments autoriem) ar savu mūžīgo teicamnieces bezrakstura izturēšanos, tad uz beigām, kad maģija jau ir krietni Sašu izmainījusi, man viņa šķita pat mazliet simpātiska, katrā ziņā personiski saprotamāka vismaz.

Es īsti nezinu, ko lai vēl tādu pastāsta, lai pārliecinātu citus, ka šo grāmatu vajag lasīt, bet par to, ka šai grāmatai ir vērts pievērsties, es esmu īpaši pārliecināta. Noteikti patiks tumšas fantāzijas cienītājiem un tiem, kas meklē atelpu no jau visai pierastajiem sižetiem.

 

Citāti no grāmatas:

Perfekti par skolas diskotēkām.

Сашке казалось, что она идет по полутемному музею, где бсе статуи сошли с ума и полезли обниматця.”

Ето слишком серьезная тема, чтобы гожорить о ней без смеха.”

Vērtējums:

10/10

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Ints Valcis (@asmodeus_lv)

    12th August 2014 at 1:42 pm

    Beidzot jāsaņemas un jāizlasa šī grāmata. Jāpaskatās cik slēptos citātus es atpazīšu.

     
  2. doronike

    12th August 2014 at 5:18 pm

    Sen jau gribu izlasīt Djačenko, pat esmu meklējusi krievu grāmatnīcā. (Bet Polaris neoficiālā politika ir pret poterveidīgo literatūru, atsevišķi jāpasūta). Bet apraksts kārdina.

     
    • Ints Valcis (@asmodeus_lv)

      12th August 2014 at 9:06 pm

      Par šo grāmatu gan ir nācies lasīt, ka tās liels pluss ir tieši tās nepoterveidīgums!

       
      • doronike

        12th August 2014 at 9:14 pm

        Poterveidīgums ir tajā, ka bērniem tiek mācīta burvju māksla. Neesi pamanījis, ka daļai kristiešu tas nepatīk?