RSS
 

Ancillary Justice. Ann Leckie

12 Sep

Goodreads ir tāda briesmīgi laba lieta brīžiem, kad kārtējo reizi ir izbeigusies audiogrāmata (goda vārds, es nesaprotu, kāpēc viņas tik ātri tērējas!) un tu vairs nezini, ko ar sevi vispār tagad iesākt. Tādās situācijās var iet uz goodreads un skatīties, ko labi cilvēki tev ir ieteikuši lasīšanai un atklāt visādas burvīgas, jaunas grāmatas, kuras citādi droši vien nebūtu nonākušas uzmanības lokā. Par šīs grāmatas ieteikumu paldies Ievai, kura mani izglāba no briesmīgi pavadītas dienas, mokoties šaubās par lasāmvielas (emm, klausāmvielas) izvēli.

Oficiālā anotācija:

They made me kill thousands, but I only have one target now.

The Radch are conquerors to be feared – resist and they’ll turn you into a ‘corpse soldier’ – one of an army of dead prisoners animated by a warship’s AI mind. Whole planets are conquered by their own people.
The colossal warship called The Justice of Toren has been destroyed – but one ship-possessed soldier has escaped the devastation. Used to controlling thousands of hands, thousands of mouths, The Justice now has only two hands, and one mouth with which to tell her tale.
But one fragile, human body might just be enough to take revenge against those who destroyed her.

 

Sākumā šai grāmatā bija briesmīgi grūti ielasīties, jo sākumā stāsts lēkā starp pagātni un tagadni un tikai vēlāk savijas vienā veselumā un ir saprotams, kam tās pagātnes nodaļas nepieciešamas. Bet vēl vairāk galvu jauc personas vietniekvārdu lietojums- galvenā varone (varonis? Nemanīju, ka kaut kur būtu norādīts viņas dzimums) visus sauc par she, lai arī tekstā laiku pa laikam pavīd apskaidrība, ka tas she nemaz nav she, bet he. Galu galā izrādījās, ka Radch impērijā dzimums ir nesvarīga cilvēka pazīme un viņu valodā tas izšķirts netiek, attiecīgi galvenajai varonei Breq ir grūti šo jautājumu izšķirt un viņas apmulsums šai jautājumā tiek arī lasītājam.

Kad biju tikusi galā ar pirmo apjukumu, (par kuru man ir aizdomas, ka to lielā mērā radīja arī audio formāts, jo neredzot vārdus, pārāk daudzi šķita vienādi un bija grūti savilkt kopā kurš ir kurš) sāku sajūsmināties par šīs grāmatas pasauli un uzbūvi un vispār sāku saprast, ka esmu sastapusi jaunu sēriju, kuras nākamās grāmatas gaidīšu ar lielu nepacietību (otrā daļa esot gaidāma jau oktobrī). Tiesa gan, manu sajūsmu par grāmatas pasauli lielā mērā nogrāva Asmo ar saviem briesmīgajiem faktiem un analīzēm. Bet ko lai dara, kad (ja) es būšu izlasījusi tikpat daudz fantastikas grāmatas kā viņš, man arī šī grāmata droši vien neliksies nekas ārprātīgi oriģināls un neparasts.

Bet, ja atmetam spriedumus par pasaules oriģinalitāti un sižetu (kurš arī nav par pārlieku oriģinālu saucams), šī grāmata joprojām ir ļoti, ļoti baudāma un manī neradās šaubas par to, kāpēc tā ir saņēmusi kaudzi prestižu apbalvojumu. Kā jau Asmo prātīgi norādīja- šī grāmata ir ne tik daudz par pasauli, kas tiešām ir tikai vieglos vilcienos ieskicēta, bet gan par varoņiem, kuri būtībā ir mākslīgais intelekts. Kādu laiku mani mulsināja tas, ka grāmata ir samērā atsvešināta un neemocionāla, bet, klausoties grāmatu tālāk, es secināju, ka man tas sāk pat ļoti patikt, jo tas perfekti palīdz uzbūvēt varoņus un nemitīgi lasītājam atgādina to, ka viņi nav cilvēki (nu labi, vairs nav cilvēki. Goda vārds, tur nav viegli visu saprast un salikt pa plauktiņiem tā uzreiz un par visām reizēm).

 

Īsti neesmu pārliecināta, ka varu teikt vēl kaut ko vairāk, pārāk neieviešot šai aprakstā maitekļus, tāpēc paliksim vien pie tā, ka Spīgana apgalvo- šo grāmatu patiešām ir vērts lasīt.
Spīgana arī ļoti gaida sērijas nākamās grāmatas un cer, ka tur vairāk parādīsies mistiskie citplanētieši (briesmīgi slikts vārds latviešu valodā šīs situācijas apzīmēšanai, kad cilvēki jau apdzīvo neskaitāmas planētas; latviešu valodā vajag vēl vienu tulkojumu vārdam “alien”). Jādomā, ka pārējās grāmatās varētu vairāk atklāties arī Radch impērijas vēsture, kuru lasīt noteikti būtu ļoti aizraujoši.

 

Citāti no grāmatas:

Luxury always comes at someone else’s expense. One of the many advantages of civilization is that one doesn’t generally have to see that, if one doesn’t wish. You’re free to enjoy its benefits without troubling your conscience.”

…it’s so easy, isn’t it, to decide the people you’re fighting aren’t really human. Or maybe you have to do it, to be able to kill them.”

 

Vērtējums:

8/10

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Asmodeus

    12th September 2014 at 3:30 pm

    Manu kritiku var uzskatīt par bērna šļupstiem salīdzinot ar šo THE REAL FUTURE OF SPACE by Gregory Benford http://www.challzine.net/20/20benford.html . nenoliedzami, man iespējams par sliktu nāk fakts, ka ikdienā nodarbojos ar finansēm un ekonomiku :)

    Un kādas ir tavas domas par Anaander Minaai – mākslīgais intelekts vai nav?

     
    • Spigana

      12th September 2014 at 7:04 pm

      Es par Anaander Minaai vēl īsti neesmu izlēmusi- ceru, ka nākamās grāmatas viesīs kādu skaidrību, bet es tā kā vairāk gribētu ticēt tam, ka Anaander Minaai nav AI, bet gan kaut kas insekta prātam līdzīgs. Tiesa gan, pasaules uzbūvē (es kaut kā iedomājos, ka tā ir mūsu pasaule tāltālā nākotnē) un sižetā labāk tā kā iederētos AI versija. Bet mani vispār ļoti interesē, kur tāda Anaander Minaai uzradās un kā tika pie varas.