RSS
 

The Wise Man`s Fear. Patrick Rothfuss

08 Oct

Viens no maniem Jaungada solījumiem sev bija uzrakstīt blogā par tām pagājušā gadā izlasītajām grāmatām, kuras tikušas nepelnīti apbižotas un līdz blogam nav tikušas. Par to, cik katastrofāli man neveicas ar šīs apņēmšanās pildīšanu es nemaz nerunāšu, teikšu vien to, ka vainoju mūzas- viņas ir baigās maitas un pamet cilvēkus nelaimē.

Īsti gan nav skaidrs, kā tieši šī grāmata vispār varēja palikt aiz borta, jo es esmu apsēsta ar šo sēriju, esmu samīlējusies Kvoutā un Rotfusa twiterkontā, nekad dzīvē neesmu tik fanātiski gaidījusi iznākam jaunu sērijas grāmatu un vispār joprojām saku, ka šī ir labākā fantāzijas sērija, ko jelkad esmu lasījusi.

Kvouts turpina savas biogrāfijas izklāstu un pamazām arvien vairāk attālinās no Universitātes- viņš iemanās iekulties gan kuģa katastrofā, gan pabūt karaļa galmā, gan bandītus medīt un vēl ļoti noslēgtajā Adem ciltī padzīvoties.

Diemžēl par šo grāmatu man nav saglabājušās piezīmes un ir aizdomas, ka es šai grāmatai tik kāri ķēros klāt, ka nekādas piezīmes vispār nekad nav eksistējušas. Tomēr iespaids ir saglabājies ļoti spilgts un tā kā latviešu blogos pamazām sāk parādīties atsauksmes arī par otro grāmatu, jūtos gana ērti, runājot par Vieda vīra bailēm.

Vispirms jāsaka, ka man otrā grāmata patika vēl labāk par pirmo, kas šķiet teju vai neiespējami, ņemot vērā manu sajūsmu. Man patīk tas, ka otrajā grāmatā krietni vairāk iepazīstam visu pasauli, nevis tikai Universitāti. Man vispār patīk grāmatas, kurās ir spēcīgi izstrādāta pasaule, un tieši pasaules izpēte man grāmatu lasīšanā bieži ir vissvarīgākā lieta. Tieši tāpēc man patika arī dīvainā Adem daļa, par kuru esmu dzirdējusi neskaitāmas vīpsnājošus komentārus, kuriem es nekā nespēju piekrist. Ir redzams, ka Rotfuss ir nopietni pētījis mūsu pasaules antropoloģiju un Adem ciltī ir sakausēti neskaitāmi pasaules uzskati no mūsu pasaules kultūrām, kuras nav būvētas pēc Rietumu principiem. Vispār par šo tēmu es būtu ar mieru runāt gari un plaši, bet šai ierakstā tam vienkārši nepietiks vietas.

Otrā lieta, kas šai grāmatā sajūsmina, ir tas, ka Kvoutam beidzot sāk izveidoties vispusīgāks raksturs un arvien vairāk izlien pa kādai sliktai rakstura iezīmei- otrajā dienā viņš vairs necenšas sevi pasniegt par baltu, pūkainu un nevainojamu. Pie kam, Kvoutam dzīve sāk iet uz augšu, viņš ir izcīnījis sev vairāk iespēju, tāpēc viņa piedzīvojumus vairs nediktē tikai naudas trūkums, kas ir pozitīvi. Jā, jā, brīžiem ir tā sajūta “kur Tu, muļķi lien?!”, bet šeit der atcerēties, ka Kvoutam patiešām ir tikai 16 gadu un pārlieku bieži viņu vada pusaudža maksimālisms un ideālisms, lai tas viņām pašam nāktu par labu.

Bet tagad mazliet par to, kas mani šīs grāmatas kontekstā mēdz mēreni aizkaitināt- un tās ir citu cilvēku atsauksmes par šo grāmatu. Dažkārt gribas jautāt, vai vispār esam vienu un to pašu grāmatu lasījuši. Labi, labi, es pat ļoti labi zinu to, cik dažādi var vienu un to pašu grāmatu izlasīt un es ļoti centīšos nebūt snobiska, bet tomēr… Mani pārsteidz tie cilvēki, kuri stāsta, cik nemākulīgi Rotfuss ir radījis neticamu supervaroni, kuram nepiemīt neviena pati vaina, kurš ir neuzveicams un tā tālāk un tā joprojām. Bet šī grāmata vispār nav par Kvouta biogrāfiju! Visa sērija ir tikai instruments, ar kura palīdzību parādīt mehānismu, kā cilvēks pats par sevi būvē leģendu, kā cilvēks izmanto šo leģendu par necaursitamām bruņām, par to kā dažkārt šī leģenda ir vienīgais, kas ļauj izdzīvot. Nevainojamo Kvoutu nerada Rotfuss, bet gan pats Kvouts, un tam visam cauri ir viegli redzams tas, ka nemaz tik nevainojams un neievainojams viņš nav, un tieši šī caurspīdība kontrastā ar notikumu izklāstu perfekti atklāj leģendas rašanos. Un tieši par to, cik smalki un precīzi Rotfuss ir spējis atklāt leģendas radīšanas mehānismus pašaizsardzības nolūkos, es šo grāmatu tik ļoti dievinu. Šī grāmata ir episks stāsts par to, kā radīt episku leģendu.

Nedomāju, ka man vairs ir vērts mēģināt kādam ieteikt izlasīt šo grāmatu, droši vien jau visi, kas lasījuši pirmo grāmatu, ķersies klāt arī šai. Savukārt, ja kāds vēl nav lasījis Vēja vārdu, es silti iesaku ķerties tam klāt tūlīt un nekavējoties, nespēju iedomāties nevienu pašu iemeslu, kāpēc kādam šī izvēle būtu jānožēlo.

Savukārt visiem, kas jau ir uzsākuši šo sēriju, es iesaku iet palasīties Rotfusa twiterkontu– tur birst viena pērle pēc otras un dažkārt man šķiet, ka Rotfusa dēls ir ģeniālākais bērns uz šīs zemes. Vai varbūt Rotfuss ir šo to mācījies no Kvouta par savas leģendas nozīmi.

Citāti no grāmatas:

It had flaws, but what does that matter when it comes to matters of the heart? We love what we love. Reason does not enter into it. In many ways, unwise love is the truest love. Anyone can love a thing because. That’s as easy as putting a penny in your pocket. But to love something despite. To know the flaws and love them too. That is rare and pure and perfect.”

It’s the questions we can’t answer that teach us the most. They teach us how to think. If you give a man an answer, all he gains is a little fact. But give him a question and he’ll look for his own answers.”

Half of seeming clever is keeping your mouth shut at the right times.”

Vērtējums:
10/10

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. andris

    8th October 2014 at 2:28 pm

    piekrītu, ka Rotfusa grāmatas ir lieliskas.
    Un izsaku līdzjūtību, jo izskatās, ka nākamā sērijas grāmata vēl būs jāgaida ilgi. Es šo kaiti pārslimoju jau pēc pirmās grāmatas, jo izlasīju to gandrīz uzreiz pēc izdošanas un līdz nākamajai bija jāgaida, šķiet, 4 gadi, kaut amazon sākumā solīja, ka jāgaida būs tikai gads.
    Izlasot šo grāmatu, rodas aizdomas, ka nav nemazāko variantu, ka Rotfuss varētu iekļauties trīs grāmatās.

     
    • Spigana

      8th October 2014 at 3:47 pm

      Mani pašlaik mierina tas, ka tūlīt būs grāmata par Auri, kas ir viens no labākajiem tēliem grāmatā.
      Un par tām trim grāmatām ar piekrītu- neizskatās, ka iekļausies (kas no vienas puses iepriecina).

       
      • @sidraba

        8th October 2014 at 4:03 pm

        Rutfuss ir licis diezgan dželžaini saprast, ka vairāk par trīs grāmatām par Kvoutu nebūs. Klīst spekulācijas, ka varētu būt citas grāmatas par citiem varoņiem vai Kvouta alter ego, bet tās ir tādas vājas spekulācijas, kas balstās uz Rotfusa izteicienu niansēm. Manuprāt ir 99% iespējamība, ka Vēja vārda sērijā patiešām būs tikai 3 grāmatas.

         
        • Spigana

          8th October 2014 at 4:07 pm

          Ņemot vērā to, ka viņš šai sērijā jau tagad ir nosacīti ielicis ceturto grāmatu, tie viņa izteikumi izklausās aizdomīgi. 😀
          Var, protams, strīdēties, vai jaunā grāmata par Auri ir pieskaitāma šai sērijai vai nav, bet vispār jau šķiet, ka pat viņš pats Auri grāmatu uzskata par piederīgu Vēja vārda sērijai.

           
          • Asmodeus

            8th October 2014 at 4:24 pm

            Rothfus raksta, tik nesteidzīgi, ka mums paveiksies, ja savas dzīves laikā sagaidīsim trešo grāmatu :) Bet viņa lēnā rakstīšan nāk par labu kvalitātei un tādēļ ir vērts pagaidīt. Un līdz “The Slow Regard of Silent Things” ar atlikušas vien nieka 20 dienas.

             
  2. Gudriem

    17th October 2014 at 11:15 am

    Meklēju ko palasīt, tagad zinu, ko lasīšu tuvakajā laikā )