RSS
 

Pet Sematary. Stephen King

12 Nov

Pēdējā laikā esmu diezgan intensīvi pievērsusies šausmu karaļa daiļrades apgūšanai un pamazām Kings ir iekļuvis manu mīļāko rakstnieku topā. Esmu jau teikusi, ka mani Kinga grāmatas fascinē galvenokārt ar to, ka šausmas tajās nav brutāli asiņainas, bet gan psiholoģiskas- Kinga grāmatās šokē ne tik daudz notikumi kā varoņu motivācija un raksturi, kas ir ļoti pietuvināti dzīvei. Kings par pamatu savām grāmatām ņem nevis asinis un monstrus, bet gan cilvēku bailes. Un tad viņš šīs bailes meistarīgi apaudzē ar varoņiem un stāstiem, mazliet piešauj klāt pārdabisko, ietin to visu meistarīgā valodā, radot grāmatas, kas asinis stindzina dzīslās.

Kad sāku lasīt “Pet Sematary”, šķita, ka es zināju, uz ko gatavoties- šī nebija mana pirmā Kinga grāmata un tematika jau skaidra no nosaukuma- bet tas, ko Kings izdarīja šinī grāmatā, mani vienkārši un brutāli nošokēja.

Patiesībā šoks un sašutums bija tik liels, ka es sev teicu- vairs nekad nelasīšu nevienu pašu vārdu, ko Kings ir uzrakstījis! Pirmās dusmas gan mazliet noplaka un secināju, ka lasīšu jau gan arī citas grāmatas, arī “Pet Sematary” nolēmu tomēr pabeigt, nevis aizvainoti nogrūst vistālākajā stūrī.

Bet viens gan ir skaidrs- diez vai es Kingam kādreiz spēšu piedot šo grāmatu.

Oficiālā latviešu izdevuma anotācija:
Kad dakteris Krīds atrod ģimenei vecu māju gleznainā Menas pavalsts apvidū, liekas, ka varētu sākties jauna un skaista dzīve. Viņam ir skaista sieva, mīļa meitiņa un burvīgs dēlēns. Pat draudzīgs kaķis. Visi mīloši un apbrīnojami darbīgi.
Tā bija. Taču patiesība izrādās asinis stindzinoša. Kaut kas daudz briesmīgāks pat par nāvi. Un pat daudz varenāks…”

Es parasti ļoti dzīvoju līdzi grāmatām, kuras lasu, bet es neatceros citu grāmatu, kuras dēļ būtu piedzīvojusi tik intensīvas emocijas kā ar “Pet Sematary”. Patiesībā savas grāmatā piedzīvotās emocijas esmu spējīga salīdzināt tikai ar to reizi, kad divas dienas bildēju bērnu namā, un tas ir visnotaļ iespaidīgs rādītājs vienai šausmu grāmatai.

Protams, nekas no grāmatas sižeta īsti nenāk kā pārsteigums- grāmatā nojautas ir ierakstītas jau iepriekš un tā kā Kinga darbos visam pieminētajam ir sava nozīme, ir jau daudz maz skaidrs, uz ko tā lieta velk. Bet tas nekādā veidā nemazināja šoku, ko piedzīvoju, kad beidzot nonācu līdz tam lielajam pavērsienam; visu laiku gribējās cerēt, ka varbūt šoreiz es tomēr esmu kļūdījusies, nu nevar taču būt, ka Kings ņems un tik šausmīgi izturēsies pret saviem varoņiem. Bet var gan būt, oi, kā var. Un Kingam jau nepietiek ar to vien, ka viņš tur šausmīgus notikumus sabrūvēja, nē, viņam to visu vēl vajag fantastiskā valodā detalizēti aprakstīt. Laikam jau tieši pie tās smalkās detalizācijas un skaistās valodas mans mērs bija pilns un es teicu- viss, man pietiek. Nekad vairs. Bet es mazliet saņēmos un nolēmu, ka vismaz šo grāmatu vajag pabeigt; izdomāju, ka nedrīkstu ļaut stāstam nepabeigtam uzkārties manā galvā, tas būtu briesmīgi. Vajadzēja vien pabeigt grāmatu ar cerību, ka, stāstu nospēlējot līdz galam, tas mierīgāk nogulsnēsies atmiņā un vairs netramdīs domas. Bet kas tev deva! Tas sasodītais nelietis šo stāstu ņem un nepabeidz! Nē, nu pienāk jau reiz grāmatas pēdējā lapaspuse, bet atrisinājuma tur nav, viss stāsts vienkārši uzkaras gaisā un dod pilnu vaļu lasītāja iztēlei. Paldies, Kinga kungs, tas nebija tas, ko man vajadzēja.

Bet cilvēka atmiņa ir tāda jauka lieta, kas mīl šausmīgās lietas nobēdzināt klusākos stūros. Es joprojām nespēju Kingam piedot šo grāmatu, toties esmu jau sākusi nākošo. Kurā arī pagaidām viss vēl ir jauki un skaisti…

Vērtējums:
10/10

Oriģinālais nosaukums: Pet Sematary
Autors: Stephen King
Audiogrāmatas narators: Merwin Smith
Izdevējs: Library of Congress
Lappušu skaits: 576
Pirmizdevuma gads: 1983
Latviskais nosaukums: Zvēru kapiņi
Latviešu izdevējs: Zvaigzne ABC

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Asmodeus

    12th November 2014 at 11:38 am

    Nevaru sagaidīt, kad pieķersies pie Kinga “Dark tower” cikla.
    Ja Kingu sāk lasīt no viņa vaļā netiek, man tā bija. Deviņdesmito gadu beigās aizbraucu uz Rīgu, atbraucu mājās ar divām Kinga grāmatām. Pagāja pāris gadi un biju izlasījis visas. Ir zināms pluss, ja esi izlasījis visa autora darbus, bez laba stāsta vēl pamani to kā pārklājas visu grāmatu pasaules un kā Tornis tās visas satur kopā.

     
    • Spigana

      12th November 2014 at 11:41 am

      Es uz priekšu vēl neesmu izplānojusi, ko no Kinga lasīšu, bet ideja par “Dark Tower” ciklu izklausās laba.

       
  2. Li

    12th November 2014 at 1:41 pm

    Parakstos zem katra vārda. Arī uz mani šī grāmata atstāja milzu iespaidu. Lasīju to, zaudējot laika un telpas izjūtu. Ar īstām šausmām un plaši ieplestām acīm. Kad pabeidzu, emocija bija tik spēcīga, ka nekavējoties no grāmatas atbrīvojos, atdodot to draugiem lasīšanai un atpakaļ vairs neņemot. Lasīts ir daudz kas, bet tik fundamentālas baismas – tieši šajā grāmatā. Noteikti būs cilvēki, kas nesapratīs, par ko pārdzīvojums – nekā kliedzoši šaušalīga it kā nav. Bet cilvēku attiecīgā emocionālā un dzīves novietojumā tā var iedragāt līdz kaulam.

     
  3. sierapele

    12th November 2014 at 4:21 pm

    Iesaku noskatīties šo filmu.Filma briesmīgāka nekā grāmata,kaut gan pirms filmas skatīšanās grāmatu biju pilnībā izlasījusi.Filmas beigās gala iznākums ir redzams,bet grāmatas beigās nav aprakstīts.

     
    • Spigana

      12th November 2014 at 5:27 pm

      Paldies par ieteikumu! Nemaz nebiju apskatījusies, ka šai grāmatai būtu arī filma.

       
  4. Undīne

    22nd December 2014 at 12:14 pm

    Izlasi “Četri pēc pusnakts”. :) Un jā – konkrēti šī ir mana mīļākā no izlasītajām Kinga grāmatām.