RSS
 

Putenis. Vladimirs Sorokins

21 Jan

Kad man piedāvāja lasīt šo grāmatu, es sākumā uz to skatījos ar milzu aizdomām- dīvains vāks un anotācija, kas liecina par zombijgrāmatu, neraisīja īpašu vēlmi ķerties klāt šim pasākumam. Bet, palasot atsauksmes, secināju, ka tas acīmredzot ir kaut kas labāks, nekā cenšas izlikties un ķēros vien klāt.
Un sen es nebiju piedzīvojusi tik patīkamu pārsteigumu, sen nebija gadījies lasīt grāmatu, kuras saturs būtu tik atšķirīgs no gaidītā.

Kaut kādā nenosauktā krievu miestā plosās mistisks bolīviešu vīruss un dakteris Garins dodas ceļā ar vakcīnu, spītējot dramatiskam putenim un vietējo padomiem nogaidīt ceļam piemērotāku laiku.

Ja kāds, līdzīgi kā es, mēģina no šīs grāmatas izvairīties tāpēc vien, ka tā būs zombijgrāmata (man riebjas zombiji- viņi ir stulbi un garlaicīgi), iesaku to nedarīt, t.i. nevairīties no šīs brīnišķīgās grāmatas, jo zombiju tur nebūs.

Toties ir gandrīz sapņa loģikā uzbūvēta pasaule- te ir gan zirdziņi irbes lielumā, gan milži; darbība it kā risinās 19. gadsimta beigās, bet dzirnavās pie sienas karājas kalašņikovs un viesiem tiek piedāvāts paskatīties radio ar hologrammu. Un tam visam pāri kārtu kārtām klājas satriecoši skaista valoda un lielisks tulkojums (ja neskaita vienu otru atdzejojumu, kur latviskā versija tikusi pie divreiz vairāk rindiņām kā oriģināls, bet pat tas nebija slikts).

Šī ir nevis piedzīvojumu vai zombiju grāmata, bet gan Ceļa grāmata, visa uzmanība tiek veltīta dohtera Garina spītīgajai vēlmei turpināt ceļu par spīti baisam putenim, par spīti apstākļiem, kas ceļu turpināt neļauj. Šķiet, ka pati pasaule ir sazvērējusies pret dakteri un nekādā gadījumā nevēlas pieļaut vakcīnas nonākšanu nomaļajā miestā, bet dakteris savā švīta iecirtībā tik atsakās un atsakās to redzēt.

Šī grāmata ir maģisks ceļojums pa cilvēka iztēles laukiem un piedāvā simpātisku satīru par autora dzimteni. Lasot grāmatu, es ilgi un plaši galva apspēlēju dažādas variācijas par uzbūvētās pasaules nozīmi, par tās simboliku, centos atšifrēt, ko autors ar to ir centies pateikt, bet jāsaka atklāti, ka visi domu līkloči vien atkal un atkal noveda pie pasmīnēšanas par impērijām, krieviem un totalitāriem režīmiem. Šādā kontekstā visnotaļ labi iederas arī laikam šķietami neatbilstošās tehnoloģijas- nav jau nekāds noslēpums, ka totalitāros režīmos attīstītas tiek tikai ideoloģiski pareizās tehnoloģijas, bet pārējo pārņem stagnācija.

Bet es jau krietni novirzījos no tēmas ar saviem pieņēmumiem.
Sākumā minēju, ka arī grāmatas vāks mani īpaši nevilināja uz grāmatas lasīšanu, bet, lasot grāmatu, atklājās, ka patiesībā vāks ir visai veiksmīgi piemeklēts un tieši ap šo stikla piramīdu grozās grāmatas visspilgtākā epizode, kas lasītāju atstāj uz pauzes un pārdomās par dīvaino radījumu, kas pats sevi dēvē par cilvēku. Tās vienas epizodes vien šo grāmatu diez vai kādreiz aizmirsīšu.

Lasot atsauksmes, secināju, ka, lai arī patstāvīgs darbs, grāmata tomēr ir šim autoram piederīgas sērijas atzars, kas nozīmē, ka es savu prieku par šo lielisko grāmatu kādreiz varēšu pastiept garāku. Pagaidām gan vēl mazliet bail mēģināt Sorokinu lasīt krieviski, jo nespēšu izbaudīt visas valodas nianses, bet ceru, ka kādā ne pārāk tālā nākotnē arī citas Sorokina grāmatas tiks tulkotas latviski.

Vienīgā problēma ar šo grāmatu ir tāda, ka par to ir grūti rakstīt- savdabīgā satīra un sapņa loģikas pasaule neļauj to atstāstīt, pie kam autora valoda ir tik fantastiska, ka jebkurš atstāstījuma mēģinājums būtu vērtējams kā noziegums pret labu gaumi un literatūru.

Varu teikt vien to, ka šī noteikti ir lasīšanas vērta grāmata. Īpaši iesakāms šo grāmatu būtu lasīt tieši šobrīd, kad ziema ir pametusi mūs likteņa varā un devusies izklaidēs citur. Sniega un ziemas Sorokina grāmatā ir tik daudz, ka pietiks ij dohteram, ij lasītājam, ij pāri paliks ar uzviju, un vēl beigās lasītājs tiks pie neliela prieka, ka tās mūsu ziemas nav tik skarbas.
Bet, metot pie malas to sniega būšanu, šo grāmatu ir vērts lasīt kā lielisku literatūru, kā brīnišķīgu satīru ar fantāzijas piesitienu. Noteikti patiks tiem, kas vēlas ļauties skaistas valodas vilinājumam, tiem, kas ir mazliet noguruši no pierastās rietumu literatūras un vēlas ko mazliet citu. Patiks tiem, kas izbauda labu literatūru.

Īsāk sakot- es biju sajūsmā.

Vērtējums:
10/10

Grāmatu saņēmu no izdevniecības “Jumava”

Nosaukums: Putenis
Autors: Vladimirs Sorokins
Tulkotājs: Maija Kudapa
Izdevējs: Jumava
Lappušu skaits: 208
Izdevuma gads: 2014
Pirmizdevuma gads: 2010
ISBN: 9789934116285

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply