RSS
 

Žurnāls “Domuzīme”

11 Mar

Tautās nupat palaists jauns literatūras žurnāls “Domuzīme”, kas atrodas “Cits medijs” paspārnē. Tā kā laikraksts IR ir vienīgais, ko es lasu regulāri, un vienīgais liberālais laikraksts Latvijā, es cerīgi nopirku arī “Domuzīmi”. Ar cerību, ka arī literatūras lauciņā būs jūtamas tās pašas liberālās vēsmas, ar cerību uz jaunu, svaigu mediju, kas radīts tieši tādiem kā es- grāmatu mīlētājiem.
Cerības uz liberālu literatūras žurnālu pagaidām gan piepildījušas nav ne mazākajā mēra- vismaz pirmajā numurā žurnāls ar visām četrām iecirtīgi turas pie iesūnojuša priekšstata par to, kas ir intelektuāla un apskatīšanas vērta literatūra.

Tomēr par spīti tam, ka esmu vīlusies vienā frontē, žurnāls ir kvalitatīvs un interesants- bez latviešu un ārzemju autoru publikācijām šeit sastopamas arī pāris labas recenzijas, aizraujošas diskusijas un analītiski raksti par plašākām tēmām, kas tomēr tā vai citādi saistītas ar literatūru. Patiesībā viens no iemesliem, kāpēc man šis žurnāls ārkārtīgi patīk, ir tas, ka redakcija nav jauno žurnālu pieblīvējusi ar recenzijām un grāmatu apskatiem, vairāk vietas atvēlot literatūras publikācijām un rakstiem par un ap literatūru.

Iepriecina arī tas, ka žurnāla izdevēji ir apjautuši- kvalitatīvam saturam ir nepieciešama arī glīta forma. Melnbalti lakoniskais formāts ir ārkārtīgi pievilcīgs un vizuāli žurnāls ir tāds, ka to labprāt gribētos novietot savā grāmatu plauktā kāda redzamā vietā.
Turpinot domu par žurnāla izskatu jāpiebilst, ka varbūt tas nav nemaz tik traki konservatīvs un iesūnojis- katrā ziņā Kristiana Brektes jutekliski ekspresīvais Raiņa un Aspazijas attēlojums nevienās konservatīvās vērtībās neierakstās. Jau varu iztēloties skaļus bļāvējus, kuri ar putām uz lūpām kliedz par latvju svētumu zaimošanu, bet mani šis darbs sajūsmina, pie kam tas lieliski sasaucas ar žurnālā publicēto diskusiju par Raini un Aspaziju.
Starp citu, tieši šī diskusija bija viens no interesantākajiem žurnāla gabaliem. Manuprāt, tas ir ļoti veiksmīgs formāts runāšanai par mums nozīmīgām tēmām, jo šāda veida saruna attīstās, ir nojaušami dažādi viedokļi, kuriem tomēr ir arī kāds kopsaucējs. Ne visām diskusijas idejām spēju piekrist un man ir zināmas aizdomas, ka šī saruna nonāca pretrunā pati ar sevi, tomēr tā jau arī ir sarunas burvība- viedokļu apmaiņas rezultātā domas tiek attīstītas un rasti jauni secinājumi un aizmetņi jaunām diskusijām.
Tikpat interesants bija arī raksts par medijpratību un eseja par sapni ar vilcienu braukt uz Berlīni vai Varšavu. Īpaša vieta atvēlēta arī dzejai un atdzejojumiem.

No vienas puses varbūt ir pāragri žurnālam pārmest pārlieku konservatīvu attieksmi- vismaz formāta ziņā šeit sastopama pietiekoši liela daudzveidība un jāatceras, ka šis ir tikai pirmais žurnāla numurs, pirmie taustošie soļi pretim lasītājam. Tomēr gribētos žurnāla redakcijai atgādināt, ka grāmatu lasītāji ir tikpat dažādi kā literatūras žanri un mana utopiskā vēlme būtu, lai žurnālā, kas par savu uzdevumu ir izvirzījis būt par satikšanās punktu visiem grāmatu mīlētājiem, parādītos arī, piemēram, fantastika un fantāzija (kas Latvijas intelektuāļu aprindās joprojām nepelnīti tiek uzskatīta par bērnišķīgu un pārdomas neraisošu lasāmvielu). Gribētos atgādināt, ka pieauguši cilvēki mēdz ar baudu lasīt bērnu grāmatas, jo bērnu literatūra nereti ir paredzēta ne tikai bērniem. Vēl utopiskāk gribētos cerēt, ka mēs beidzot varētu atbrīvoties no tādiem apzīmējumiem kā “viedokļu līdere sociālajos tīklos Twitter un Facebook”. Nudien, tas skan vienkārši smieklīgi- šādas no zila gaisa paķertas, mākslīgi uzpūstas birkas.

Lai vai kā tur nebūtu ar manām utopiskajām vēlmēm un nepiepildītajām cerībām, žurnāls ir patiesi labs un aizraujošs un es neredzu nevienu pašu iemeslu, lai es nepirktu arī nākamos numurus. Droši atļaujos šo žurnālu ieteikt arī citiem un sirsnīgi ceru, ka žurnāls augs un attīstīsies un ka mums beidzot būs viens pastāvīgs, kvalitatīvs literatūras izdevums.

Kristians Brekte “Mīla stiprāka par nāvi” Papīrs, tuša. 100×70 cm. 2015

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Dainis

    11th March 2015 at 1:13 pm

    Prieks par šo rakstu, jo, pateicoties Tev, uzzināju, ka tāds žurnāls eksistē.
    + Brektes darbi vienmēr izraisījuši dalītas jūtas, bet šis zīmējums patīk – izaicinošs, bet vienlaicīgi arī diezgan gaumīgs.

     
  2. Lasītāja

    11th March 2015 at 3:27 pm

    Un kā “Domuzīme” atšķiras no “Latvju Tekstiem”?

     
  3. doronike

    11th March 2015 at 9:29 pm

    Es tomēr vēlētos redzēt kailu Raini (nevis Aspaziju). Ja jau oriģināli, tad līdz galam.
    Ceru, ka Brektes daiļdarbs tiešām sasaucas ar žurnāla diskusiju, citādi tā ir miroņu izmantošana savtīgos nolūkos.

    Es katrā ziņā papētīšu jauno žurnālu.

     
  4. JV

    12th March 2015 at 2:56 pm

    Paldies par interesi un viedokli! :)