RSS
 

Among Others. Jo Walton

19 Mar

Man laiku pa laikam ļoti patīk iedomāties, ka es esmu dikti liberāli un nestereotipiski domājoša persona, un, protams, dzīvei laiku pa laikam nākas man piespēlēt kādu reality check.
Braucot uz Berlīni lasīju fantastisku blogu, kurā tiek pārlasīta Rotfusa Karaļkāvēja hronika un detalizēti analizēta, meklējot slēptus mājienus, simbolus un izstrādājot teorijas par sižeta turpmāko attīstību. (Man gan šis tas būtu sakāms par simbolu saskatīšanu pilnīgi visur, bet tas ir cits stāsts) Ar šo lielisko atradumu tad arī padalījos feisbukā un garāmejot izmetu frāzi, ka tik ļoti pārprast Dennu gan var tikai vīrietis. Ak vai. Izrādās, ka Jo Walton nebūt nav vīrietis, bet gan sieviete, kas piedevām raksta arī burvīgas grāmatas. Es tik ļoti nokaunējos par saviem dumjajiem pieņēmumiem, ka Berlīnē uzreiz aizgāju nopirkt grāmatu, kuru man Ieva ieteica ar vārdiem, ka tādiem frīkiem kā mēs tā grāmata ir obligāti jālasa. Man atliek vien viņai piekrist un teikt, ka šī nu reiz ir fantastiska grāmata, un galu galā es priecājos par savu stulbo izteikumu, jo tikai tā dēļ es dabūju jaunu fantastisku grāmatu.

Morwenna (Mori) ir 15 gadus veca meitene, kas dzīvē var pārciest absolūti jebko, ja vien viņai ir grāmatas. Un pārciest viņai ir nācies daudz- dvīņu māsas nāvi, sadragātu kāju, māti, kas nodarbojas ar melno maģiju un diezgan neciešamu internātskolu.

Šī grāmata ir brīnišķīga atzīšanās mīlestībā fantastikai un grāmatām vispār un lieliski pierāda to, cik veselīgi ir jaunām meitenēm lasīt fantastiku. Mori ar savu vēlmi mācīties un interesi par literatūru un dzīvi varētu kalpot par lielisku role model citām meitenēm. Man Mori šķita ļoti dzīva- tas kā viņa runā par to, kas viņai ir svarīgs un izlaiž visu pārējo, tas kā viņa cenšas izvairīties runāt par savām sāpēm, jo tas ir grūti, tas cik ļoti viņa mīl grāmatas- tas viss ir ļoti simpātiski un tas viss ir ļoti īsts.

Bet šī nav meiteņu grāmata. Šī vispār nav grāmata, kas ierakstītos jelkādās kategorijās, ja vien par jaunu literatūras žanru nepasludinām vārdiņu “dīvaini”. Grāmata ir dienasgrāmatas formā un patiesībā visu grāmatas laiku īsti nekas nenotiek. Mori runā par izlasītajām grāmatām, izmisīgi cer atrast savu karass un tikai viegli ieskicē to, kas tad notika ar viņas māsu un kāpēc Mori nācās bēgt no mājām. Reti gadās, ka es tā iegrimtu grāmatā, kurā faktiski nekas nenotiek.

Un šinī grāmatā darbojas ļoti interesanta maģija un laumas. Aizmirstiet visus zižļus un burvju vārdus, aizmirstiet kaut kā ievešanu eksistencē, te viss ir daudz sarežģītāk un netveramāk. Šeit maģija balstās uz pagātnes notikumu un nejaušību izmainīšanu un maģijas lietotāji nekad nevar būt īsti pārliecināti vai tas, kas notika, tiešām notika viņu dēļ. Un arī laumas nav nekādas cēli runājošās cilvēkveidīgās būtnes, bet gan dīvaini radījumi, kuriem principā ir nospļauties par cilvēkiem. Jāsaka, ka maģija ir viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc man patīk šī grāmata, jo es vienmēr esmu domājusi, ka tieši tādā veidā maģija darbotos reālajā, nevis stāstu pasaulē. Un es nevarēju beigt domāt par to, ka Auri loti atzinīgi vērtētu šo maģiju- viņa jau dzīvo pēc tās principiem.

Bet patiesībā visvairāk man šo grāmatu gribas salīdzināt ar Geimena “Okeāns ielas galā”, jo arī šī ir duāli lasāma grāmata. No vienas puses, var viegli noticēt laumām un maģijai un lasīt šo kā fantāzijas romānu. No otras puses šo var lasīt kā psiholoģisku romānu un maģiju un laumas uzskatīt par Mori aizsargmehānismu, kuru viņa ir izdomājusi, lai tiktu galā ar neizmērojamajām sāpēm, ko sagādājusi māsas nāve. Es dievinu grāmatas, kuras var lasīt ļoti dažādos veidos, man patīk iespējas, ko šādi stāsti paver.

Šī ir mēreni dīvaina grāmata ar ļoti maigu maģiju un spēcīgu galveno varoni, ar ļoti ticamu pasaules uzbūvi un neskaitāmiem pārspriedumiem par lieliskām fantastikas un fantāzijas grāmatām.
Un tagad mani nepamet vēlme izlasīt visas šinī stāstā pieminētās grāmatas, pie kam, labi ļauži iekš Goodreads jau ir sastādījuši sarakstu ar visām grāmatām, par kurām Mori runā.

Es noteikti šo grāmatu nevaru ieteikt jebkuram, jo šī nu reiz ir grāmata, ar kuru visiem nebūs pa ceļam. Es domāju, ka šī grāmata ir jālasa tiem, kas zina grāmatu dziedinošo spēku, kuri paši reiz ir izārstēti grāmatā. Katrā ziņā šī ir grāmata, kuru ir vismaz vērts mēģināt lasīt un ļoti iespējams, ka vēl kāds to iemīlēs tikpat ļoti kā es.

Citāti no grāmatas:
I have books, new books, and I can bear anything as long as there are books.”

There are some awful things in the world, it`s true, but there are also some great books.”

It`s lovely when writers I like like each other.” (Es biju sajūsmā par to, ka uz pēdējā vāka ir Le Gvinas UN Rotfusa citāti par šo grāmatu.)

Bibliotropic. Like sunflowers are heliotropic, they naturally turn towards the sun. We naturally turn towards the bookshop.”

Vērtējums:
9/10

Nosaukums: Among Others
Autors: Jo Walton
Izdevējs: Corsair
Lappušu skaits: 305
Izdevuma gads: 2013
Pirmizdevuma gads: 2011
ISBN: 9781472106537

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply