RSS
 

Lielā pasaule. Vilis Kasims.

27 Mar

Bildes no grāmatas atvēršanas svētkiem atrādījusi esmu, tagad jāķeras klāt pašai grāmatai.

Es jau iepriekš teicu- par spīti tam, ka grāmata mani ļoti ieinteresēja, bija bail no tā, ka šī izrādīsies mega filozofiski hipijiskā ezotērika un es to nevarēšu palasīt, bet tik traki nebija. Grāmata izlasījās ātri un man tīri labi patika.

Oficiālā anotācija:
Lielā pasaule” ir satīrisks romāns par tāda paša nosaukuma kopienu – mēģinājumu izveidot jaunu, labāku Latviju klusā Salacas ielokā. Bēgot no drīzumā draudošās pieaugušo dzīves, pēc vidusskolas pabeigšanas tai pievienojas arī Armands un Dāvis. Taču skaidrās, mīlestības piepildītās svētlaimes vietā nometnē viņus sagaida nesavietojamu sapņu, intrigu un neapmierināmas iekāres tīkls. Mēģinādami to pārraut, viņi iepinas aizvien jaunās nelaimēs, līdz neiespējama sāk šķist pat atgriešanās iepriekšējā dzīvē.

Par spīti tam, ka grāmatas varoņi patiešām nodarbojas tikai ar tukšu un lielākoties nesakarīgu muldēšanu, šis nebija gadījums, kad tas būtu nebaudāmi. Galvenokārt tāpēc, ka visam cauri ir jūtama autora pasmīnēšana par šāda veida “filozofēšanu”. Pie kam, to visu atsvaidzina brīnišķīgi neliterāra valoda. Un, ja gribam tā ļoti aptuveni citēt Ievu, tad viņiem tai nometnē ir gan zāle, gan sēnes un būtu arī sekss, bet nav, jo viņi visi ir mazi stulbeņi.

Par varoņiem jāsaka, ka tie drīzāk ir nevis dzīvi cilvēki, bet gan tipāži, kas sevī iemieso tos tipiskākos uzskatus, tāpēc par spīti tam, ka fiziski nometne ir tāda mazītiņa, grāmata viegli lasās kā lielākas pasaules attēlojums. Mums šeit ir gan naidīgi nacionāli noskaņotais latvietis, kas ienīst krievus, gan sirmais hipijs, kas mācās upes valodu, gan nūģis, kuram komunikācija ar citiem sagādā problēmas. Nu, un tādā garā- katram varonim piekabināti tie redzamākie stereotipi un to ietvaros tad šamie arī darbojas. Citkārt tas kļūtu bezgalīgi kaitinoši, jo es grāmatās meklēju dzīvus cilvēkus, bet šis nav tas gadījums.

Nu lūk, un tā kompānija ir savākusies nekurienes vidū, dzīvo nometnē un plāno celt Jauno, Labo, Brīvo Latviju. Tikai nekur tālāk par to runāšanu šitie jefiņi netiek, jo runātāju ir daudz, bet darītājs tikai viens un tam pašam bēniņos ne viss kārtībā. Ir diezgan viegli savilkt paralēles ar politiku un vispār apkārt dzirdamo, tāpēc galu galā izrādās, ka visa grāmata patiesībā ir metafora par mums pašiem. Par tiem pašiem, kur visiem ir lielas idejas labākas dzīves celšanai, bet nevienam nav skaidrības par to, kas tad īsti būtu jādara un nevienam jau negribās maziem mazītiņiem solīšiem ķerties klāt lielo ideju realizācijai, jo tad taču rezultāts uzreiz redzams nebūs.

Es neesmu īsti pārliecināta, vai grāmatas varoņi galā kaut ko arī iemācās, toties lasītājam gan tiek lieliska iespēja paskatīties uz sevi un sabiedrību no malas un apdomāt, vai tik savā dzīvē arī nenodarbojas ar šāda veida labākas dzīves celšanu.

Es nevaru apgalvot, ka biju stāvā sajūsmā par šo grāmatu, jo es nebiju. Pirmkārt, šitāda mūžīgā filozofēšana nav tēma, ar kuru man būtu pa ceļam pat tad, ja autors to nedomā nopietni, bet gan ironizē par tipāžiem. Otrkārt, man labāk patīk, ja grāmata ir stāsts, līdz kura morālei ir cītīgi jāaizrokas, nevis tā vienkārši jāaplūko spilgtā dienasgaismā.
Bet es nevaru arī teikt, ka man nepatika, jo vispār jau patika, un es noteikti lasīšu arī nākamās Viļa grāmatas.
Vēl jāpiebilst, ka man ļoti patīk grāmatas vāks- tas ir padevies ļoti simpātisks un grāmatas saturam un noskaņai atbilstošs.

Katrā ziņā šī ir lasīšanas vērta grāmata un tai var droši ķerties klāt, ja vien nav bail no sēnes saēdušamies jefiņiem, kas vēl nav izdomājuši, ko ar sevi iesākt tai lielajā/mazajā pasaulē.

Citāts no grāmatas:

Vieta vienalga bija tikai vārds, atrast laimi vai pazaudēt sirdsmieru varēja arī dīvānā.”

Vērtējums:
7/10

Nosaukums: Lielā pasaule
Autors: Vilis Kasims
Izdevējs: Mansards
Lappušu skaits: 224
Izdevuma gads: 2015
ISBN: 9789934120961

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply