RSS
 

Mākslas detektīvu sērija. Luīze Pastore

14 May

Pirms dažām nedēļām jau skaļi izpriecājos par to, ka biju Mākslas detektīvu atvēršanas pasākumā un nu pienācis laiks tāpat skaļi papriecāties par pašām grāmatām. Šoreiz vienā ierakstā par divām uzreiz, jo īpaši atdalīt viņas nemaz neprasās.

Tātad.
Teo un Poga ir bērni, kuru piedzīvojumus apskaustu jebkurš kārtīgs mākslas mīļotājs, jo viņiem mistiskā kārtā izdodas nonākt otrpus gleznām.

Teo ir tāds racionāls puika, kuram patīk visu apdomāt un kārtīgi izskaitļot, diemžēl parasti viņam to darīt neizdodas, jo vienmēr-pa-gaisu-Poga rīkojas ātri un neaprēķināmi. Pie kam, Poga ir arī pati sabiedrības dvēsele un viņai atšķirībā no Teo itin nemaz nav iebildumu ballītēs aprunāties ar svešiem cilvēkiem un skaļi paust dažādus viedokļus. Vēl Pogai ir resns takšelis Komats, kurš esot īstens medību suns un sadzīšot pēdas jebkam.

Par šo visnotaļ kolorīto un simpātisko kompāniju šobrīd ir tapušas divas grāmatas: “Pazudušais pērtiķis” un “Neredzamais cilvēks”. Abu grāmatu autore ir Luīze Pastore, kura brīnišķīgi pierāda to, ka aiz pieauguša cilvēka fasādes itin viegli var slēpties ziņkārīgs bērns, pie kam grāmatas papildina brīnumaini skaisti un detalizēti Elīnas Brasliņas zīmējumi – šai grāmatās ne tikai tekstu var ar baudu izlasīt, bet arī katru lapaspusi pie sienas ierāmēt.

Grāmatā “Pazudušais pērtiķis” Teo un Poga iepazīstas viens ar otru un lasītājiem un iekuļas pagalam brīnišķīgā piedzīvojumā. Jaungada naktī Poga pamana, ka slavenajā Rozentāla gleznā “Princese ar pērtiķi” pērtiķītis kustas un nevis vienkārši kustas, bet gan iemanās pavisam aizmukt no gleznas. Dzenoties pakaļ pērtiķītim, Teo un Poga nonāk 1913. gadā, kur iepazīstas ar pašu Rozentālu, nokļūst fantastiskā Jaungada ballē un izglābj latviešu mākslas nākotni.

Savukārt “Neredzamajā cilvēkā” piedzīvojumi vairs nav gluži tik nejauši un negaidīti, drīzāk jau Teo, Poga un Komats paši tos nomedī Mākslas muzejā. Šoreiz viņi ielec Kārļa Padega zīmējumā “Zābaki un suns” un caur to iekuļas pašā pirmajā Mākslas akadēmijas karnevālā (jūs nevarat pat iedomāties, cik zaļa aiz skaudības es kļuvu). Šeit visu prieku draud izjaukt bīstama paskata zābaki vai drīzāk Neredzamais Cilvēks zābakos un mūsu jaunajiem detektīviem atkal nākas glābt visu pasākumu.

Bez tā, ka šīs grāmatas ir aizraujošas, skaistas un visādi citādi burvīgas, tām ir arī milzīga pievienotā vērtība – tās bērnos izraisīs interesi par latviešu mākslu un pie viena arī iemācīs šo to jaunu. Piemēram, es biju pagalam pārsteigta uzzinot, ka Rozentāls savai gleznai “Princese ar pērtiķi” izīrēja mērkaķīti no kāda leijerkastnieka. Pats fakts kā tāds varbūt nebūtu tik pārsteidzošs, ja ne summa, ko Rozentāls maksāja par iespēju gleznot pērtiķi – rublis dienā. Rublis dienā 1913. gadā! Tā taču bija vesela bagātība un pilnīgi neaptverama summa. Grāmatās šādi fakti ir ievijušies vairāki un grāmatas beigās ir izlasāms īss apraksts gan par gleznu, gan tās autoru. Savukārt to, kas tā īsti zināms nav, Luīze veikli piefantazē klāt un rezultātā atklājas visādi brīnumi.

Šīs nu reiz ir grāmatas, ko es ļoti silti iesaku lasīt gan maziem, gan ne tik maziem un es nevaru vien sagaidīt, kad būs pieejamas pārējās apsolītās sērijas grāmatas. Man gan nav pa rokai neviena bērna, uz kā notestēt Mākslas detektīvu grāmatas, bet es esmu pārliecināta, ka vismaz man bērnībā tādas būtu dikti, dikti gājušas pie sirds, jo tur ir viss, kas tādam bērnam vajadzīgs – ij aizraujoši piedzīvojumi, ij krāsainas un skaistas bildes, ij neuzbāzīga izglītošana.

Vērtējums:
10/10

Nosaukums: Pazudušais pērtiķis; Neredzamais cilvēks
Autors: Luīze Pastore
Mākslinieks: Elīna Brasliņa
Izdevējs: Neputns
Lappušu skaits: 60
Izdevuma gads: 2015
ISBN: 9789934512506; 9789934512513

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply