RSS
 

The Eyre Affair. Jasper Fforde

27 May

Es nekādīgi nespēju saprast, kāpēc ir cilvēki, kam nepatīk, ka viņiem dāvina grāmatas. Man tā šķiet absolūti burvīga dāvana, galvenokārt laikam tāpēc, ka man vienmēr ir veicies, un visi, kas man dāvinājuši grāmatas, ir zinājuši manu gaumi un lasīšanas paradumus.

Tā arī šoreiz – par piedalīšanos fotoakcijā “Logs uz neredzamo pasauli” es cita starpā no Daugavpils Neredzīgo bibliotēkas saņēmu burvīgu dāvanu – grāmatu “The Eyre Affair”. Protams, nav jau gluži tā, ka bibliotēka kā tāds abstrakts lielums būtu izdomājusi, kuru grāmatu izvēlēties. Aiz šī sirsnīgā žesta stāvēja kāds man zināms dikti jauks cilvēks, kas bija rūpīgi izpētījis ko man patīk lasīt un par šo lielisko dāvanu es esmu ļoti pateicīga. Jo vairāk pateicīga tāpēc, ka pati šo grāmatu nekad nebūtu izvēlējusies un tā arī neuzzinātu, ka man tā patiks.

Un es vispār klusēju par savu sajūsmu par to, ka grāmata bija iesaiņota kā pasta sūtījums.

Un es vispār klusēju par savu sajūsmu par to, ka grāmata bija iesaiņota kā pasta sūtījums.

Thursday Next ir valdības aģente, kas strādā literāro noziegumu izmeklēšanas lauciņā 1985. gada Anglijā. Un viņas pasaulē tādu noziegumu ir ne mazums, jo šī paralēlā pasaule literatūru pielūdz – politikā darbojas partijas, kuru uzskati ir balstīti klasiskajā literatūrā un attieksmē pret to, no mājas uz māju staigā Baconians, kas mēģina pārliecināt tautu, ka Šekspīrs nemaz nesarakstīja savus slavenos darbus, savukārt klasikas oriģinālo manuskriptu viltošana ir pamatīgi sodāms pasākums.
Tad nu varat iedomāties paši, kāda mēroga nacionālā traģēdija ir tas, ka īpaši nelietīgs nelietis no oriģinālā Brontē manuskripta izzog Džeinu Eiru, attiecīgi laupot faniem iespēju atkal un atkal pārlasīt šo iemīļoto grāmatu. Thursday Next nākas krietni vien piepūlēties, lai izvilktu pasauli no šīs ķezas.

Mans sākotnējais vērtējums par šo grāmatu bija: “Errrhm… dīvaini.” Šī paralēlā pasaule ir uzbūvēta tā, ka tā izsauc zināmu neizpratni un uzacu raukšanu, un ne vienmēr ir skaidrs, ko man tagad iesākt ar visu šo informāciju. Kā jau alternatīvajai pasaulei pienākas, arī tās vēsture ir citāda, un šis varbūt nebija pats patīkamākais brīdis, kurā lasīt to, kā Anglija karo ar Krievijas Impēriju (kurā joprojām ir cars un ne smakas no padumjajiem laikiem) par Krimas pussalu un kā šis karš velkas jau gadsimtu. Vispār to alternatīvo vēsturi brīžiem bija grūti sagremot, jo viss galvenokārt koncentrējas ap britiem un viņiem svarīgiem notikumiem, bet britu vēsture man ir zināma tikai lielās līnijās. Tomēr galu galā es nolēmu, ka tas itin nemaz netraucē grāmatas izbaudīšanu, ja vien pārāk neiespringst uz detaļām.

Tiesa gan, ar dīvainu pasaules vēsturi šīs grāmatas sirreālisms vēl nebeidzas – šinī dīvainajā literatūras pārņemtajā pasaulē ir arī dīvainas tehnoloģijas, traki izgudrotāji un vēl trakāki ļaundari. Piemēram, Thursday Next onkulis izgudro ierīci, ar kuras palīdzību var fiziski iekļūt manuskriptos un ar šīs ierīces palīdzību tad arī Džeina Eira tiek atvesta uz mūsu pasauli. Savukārt Thursday tēvs slēpjas laikā no saviem bijušajiem darba devējiem un meitas dzīvē uzrodas visnepiemērotākajos mirkļos, kuros pilnai laimei viņš vēl aptur laiku.

Tā nu lasītājs ir iemests šitādā dīvainā pasaulē un ej nu saproti, ko ar to visu iesākt. Tomēr nobīties nevajag – grāmata rit raiti uz priekšu, sižets ir aizraujošs un grāmata būs baudāma arī tiem lasītājiem, kuri līdzīgi kā es, klasiskajā literatūrā nemaz tik labi neorientējas. Esmu pat dzirdējusi viedokļus, ka hardcore klasikas faniem šī grāmata varētu mazāk iet pie sirds, jo stilistiski tā ir piezemētāka un vairāk virzīta uz darbību, nevis daiļiem aprakstiem un filozofiskiem dzīves pārspriedumiem. Toties šī grāmata ir visai asprātīga un ar jaukiem varoņiem, kas krietni vien atsvaidzina visu šo pasākumu.

Es, savukārt, no šīs grāmatas ieguvu diezgan daudz – es lieliski pavadīju laiku, es beidzot sajutu sevī vēlmi atkal izlasīt Džeinu Eiru un atklāju, ka patiesībā tā grāmata ir krietni vien aizraujošāka, nekā bija palicis manās atmiņās, un vēl es atklāju, ka pasaule, kurā valda literatūra varētu nemaz nebūt tik patīkama pasaule, kā tāds grāmattārps varētu iedomāties. Galvenā problēma šeit gan ir tā, ka tai pasaulē valda klasiskā literatūra un jebkādas modernākas izpausmes apkaro ar tādu pašu uzcītību kā reliģija karo pret cilvēktiesībām, bet tas nemaina faktu, ka fanātiski literāti varbūt nav labākā lieta, kas varētu ar pasauli notikt (nekad nebiju domājusi, ka es ko tādu teikšu).

Jebkurā gadījumā – par spīti manam apjukumam un nespējai pat pēc mēnesi ilgušām pārdomām kaut ko jēdzīgu pateikt par šo grāmatu, es noteikti lasīšu arī pārējās šīs sērijas grāmatas, jo jūtos ļoti ieintriģēta, pie kam par nākamajām ir labākas atsauksmes un šīs grāmatas beigās iekļautais fragments liecina, ka mani gaida kaut kas ļoti labs un baudāms.

Vai es iesaku šo grāmatu lasīt citiem? Visnotaļ jā, tikai ar nosacījumu, ka šai grāmatai ir jāpieiet ar atvērtu prātu un bez dažnedažādiem aizspriedumiem pret mēreni sirreālu pasauli.

Vērtējums:
8/10

Nosaukums: The Eyre Affair
Autors: Jasper Fforde
Izdevējs: Penguin Books
Lappušu skaits: 374
Pirmizdevuma gads: 2001
ISBN: 9781435282032

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Marii

    30th May 2015 at 8:11 pm

    Es savukārt nesaprotu, kāpēc tik maz dāvina grāmatas :) Šī man stāv lasāmajā sarakstā, tagad zināšu, ka jārēķinās ar dīvainībām.

     
  2. Inese Okonova

    10th September 2015 at 3:31 pm

    Apburoša grāmata! Milzum liels paldies par norādi. Alternatīvās vēstures odziņas (Velsas tautas republika vien ir ko vērts) un karojošās Šekspīra lugu autorības teoriju partijas- tāds mazliet traks, bet gaumīgs koteilis.

    Es arī droši vien liktu 8/10. Vien tam izdevumam, kas nonāca pie manis, ir tik bezgaumīgs vāks (ne tas, kas šajā blogā), ka bez ieteikuma grāmatu rokās nebūtu ņēmusi.