RSS
 

Mēs bijām meļi. E. Lokhārta

07 Jul

Šī nu reiz ir grāmata, kuru noteikti nebūtu ņēmusies lasīt, ja vien iekš Goodreads nebūtu bijušas labas atsauksmes no vairākiem cilvēkiem, kuru vērtējumam es ticu. Diemžēl šoreiz taisnība izrādījās manam sākotnējam vērtējumam un es galīgi nepavilkos uz šo pusaudžu romānu.

Sinklēri ir bagāta amerikāņu ģimene, viņi ir skaisti, blondi un perfekti, neviens nekad nekļūdās un visi ir normāli. Vasaras viņi pavada uz privātas salas.
Keidensa ir viena no četriem Meļiem – vēl ir Mirrena, Džonijs un Gets – un viņu vasaras ir idilliskas līdz pat piecpadsmitajai vasarai, kad notiek negadījums un Keidensu atrod pludmalē. Ir skaidrs, ka noticis kaut kas briesmīgs, bet Keidensa neko neatceras un citi atsakās viņai to stāstīt.

Man visai patika stils kādā grāmata ir sarakstīta, tie aprautie teikumi ļoti piestāv tam, ka grāmatu it kā raksta pusaudze un viņas poētiskie iestarpinājumi ir gandrīz lieliski, bet man bija grūti paciest visu šo melodramatiskumu un Keidensas iemīlēšanās Getā ir tik sīrupaini salda, ka ātri kļūst neciešama.

Diezgan neciešama ir arī pati Keidensa, nemitīgi čīkstošā Keidensa, kuras sākumā man pat bija žēl (es automātiski jūtu līdzi ikvienam, kas cieš no migrēnām), bet uz beigām viņa man smagi noriebās. Nē, nu skaidrs jau – cilvēks pārcietis lielu traumu, atmiņā robi, nav viegli ar to sadzīvot, bet viņa taču itin nemaz necenšas kaut ko darīt, viņa tikai sēž uz savām zālēm un viss.

Savukārt Sinklēru ģimene… tāds tipisks sapuvušas ģimenes paraugs. Meitas nevar vien sagaidīt tēva mantojumu un nemitīgi par to plēšas, viņas mierīgi var mēģināt izmantot savus bērnus pret citiem, lai tikai iegūtu tos labos galdautus(!), toties ārēji gan visam ir jāizskatās pilnīgi perfekti un nevainojami. No vienas puses to emociju nenešanu uz āru es ļoti labi saprotu – man arī riebjas strīdi restorānā vai publiski ķīviņi, bet Sinklēri šādas lietas cenšas noslēpt pat paši no sevis un te nu viņiem sākas problēma.

Jau sākot lasīt es zināju, ka ir jāgaida milzīgs sižeta pavērsiens, man bija arī vairākas teorijas par to, kas tur varēja notikt, bet īsto gan uzminējusi nebiju, jo autore veiksmīgi lasītāju vazā aiz deguna. It kā grāmatā ir visi nepieciešamie mājieni, bet šādas detaļas ir daudz un dažas no tām ved nepareizā virzienā un autore visai veiksmīgi vedina lasītāju domāt tieši par šiem greizajiem pavedieniem. Nevarētu teikt, ka es biju milzīgā sajūsmā par šādu piegājienu.

Vai es noticēju lielajam pavērsienam? Jā un nē. No vienas puses – kādam idiotam ir jābūt, lai vispār līdz kaut kam tādam aizdomātos?! No otras puses – mūžīgi nogarlaikojušies pusaudži, vīns un nemitīgā sargāšana no reālās dzīves ir bīstama kombinācija.

Bet šoreiz šķiet, ka grāmatas galvenā problēma varētu būt tulkojums, par kuru man radās iespaids, ka tas ir vienkārši slikts. Protams, es neesmu lasījusi oriģinālu un neņemos ar pilnīgu pārliecību teikt, ka vaina ir tulkojumā, tomēr brīžiem grāmatā kaut kas… neskanēja un ķērās. Ja tāds ir bijis jau oriģinālais teksts, es atvainojos tulkotājai, bet fakts, ka vietā, kur grāmatās parasti ir rakstīts “pateicības” šinī grāmatā ir “atzinības” un vēl pāris dīvainas vārdu izvēles mani mulsina.

It kā nav tā, ka grāmata man būtu riebusies. Es to ātri izlasīju un man pat bija interese par to lielo noslēpumu, man patika pelēcīgā noskaņa un bija interesanti lasīt romānu, kurā nevienam no varoņiem īsti nespēj just līdzi. Bet tas pusaudžu melodramatiskums un samērā banālais atrisinājums bija diezgan mokoši un galīgi ne manā gaumē.
Bet būsim atklāti – gadu piecpadsmit vecumā es laikam gan būtu bijusi stāvā sajūsmā par šo grāmatu, tāpēc droši vien var teikt, ka es vairs neesmu šīs grāmatas mērķauditorija un šo vienkārši būtu jālasa romantiski noskaņotiem pusaudžiem vasaras brīvdienās. (Jā, jā, beigas ir traģiskas, bet tas nemaina faktu, ka šis ir viegls vasaras romāns.)

Citāts no grāmatas:

Skaistums ir lietderīgs. Tas rada vietas izjūtu, personīgās vēstures izjūtu. Pat baudu [..]” (Nevaru nepiekrist. Nekādīgi nesaprotu, kāpēc cilvēkiem tā tīk apgalvot, ka skaistums automātiski ir vien tukša čaula.)

Vērtējums:
5/10

Grāmatu saņēmu no izdevniecības “BaibaBooks”.

Nosaukums: Mēs bijām meļi
Autors: E. Lokhārta
Tulkotājs: Santa Liģere
Izdevējs: BaibaBooks
Lappušu skaits: 231
Izdevuma gads: 2015
Pirmizdevuma gads: 2014
ISBN: 9789934539008

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 
 

Leave a Reply