RSS
 

Pieci pirmie teikumi

04 Sep

Foto: Spīgana

Blogeru stafetes vienmēr ir bijusi mana mīļākā blogāres daļa. Vakar mani ļoti iepriecināja feisbuka paziņojums, ka esmu ietagota Ingas aicinājumā blogos publicēt pirmos teikumus no piecām nesen izlasītām vai šobrīd lasāmām grāmatām. Inga šo ideju ir aizguvusi no Huffington Post saraksta ar 11 neaizmirstamiem grāmatu sākumiem. (Pirms atvēru to sarakstu, pat apsvēru šeit publicēt pirmos teikumus no divām tur minētām grāmatām – Nakts cirks un Tik balta sirds)

Es gan nolēmu mazliet šmaukties (dzīve ir netaisna, deal with it kiddos) – no piecām grāmatām tikai 2 ir tādas, ko esmu nesen izlasījusi vai lasu šobrīd, pārējās ir vienkārši ļoti mīļas grāmatas.

Grāmatas pirmajam teikumam parasti tiek piešķirta milzīga nozīme un šķiet, ka visi ir dzirdējuši par slaveno teikumu “It was a dark and stormy night” pat tad, ja nezina, kura grāmata šādi iesākas. Starp citu, es to nekad neesmu uzskatījusi par sliktu vai muļķīgu grāmatas sākumu – atšķirībā no visādiem augsti intelektuāliem cilvēkiem, man grāmatā ir svarīga arī noskaņa un vizuālais fons, nevis tikai tīri filozofiskā esence, bet tas laikam jau ir cits stāsts, par kuru varbūt kādreiz izrakstīšos blogā.

Es personīgi pirmajiem teikumiem vai pat pirmajām rindkopām pievēršu visai maz uzmanības un nespēju iedomāties nevienu izlasītu grāmatu, kurai atcerētos pirmo teikumu. Vienā teikumā, ar kuru iesākas grāmata, reti kad var iekļaut tik daudz jēgas, lai tas paliktu atmiņā, un to, vai grāmata būs lasāma, es vērtēju tikai pēc 30-50 lappusēm. Tomēr es esmu ļoti pateicīga Ingai par šo akciju, jo man bija attaisnojums pastaigāt gar grāmatplauktiem, pašķirstīt savas mīļākās grāmatas un pameklēt interesantus pirmos teikumus, kas bija neapšaubāmi patīkams veids, kā iesākt šo rītu.

Galvenokārt es apstiprināju savu tēzi, ka pirmie teikumi galvenokārt paši par sevi ir diezgan neizteiksmīgi. Šobrīd modē ir grāmatas sākt ar īsiem teikumiem un aprautām frāzēm, kas kopā gan skan skaisti, bet pa atsevišķiem teikumiem ne pēc kā neizklausās.

Teikumi, kurus izvēlējos:

The car was black.” /”Planesrunner” Ian McDonald/

Šo grāmatu lasu šobrīd un šis ir no retajiem gadījumiem, kad pie pirmajiem teikumiem pakavējos mazliet ilgāk, bet arī tikai to divu dēļ, kas seko tālāk: “Black body shell, black wheels, black bumpers, black windows. The rain sat on its shiny skin like drops of black oil.”

Tiklīdz Pīters bija ienesis viņas koferi vilcienā, šķita, ka viņš drīzāk grib atkal tikt ārā.” /”Dārgā dzīve” Alise Manro/

When Auri woke, she knew that she had seven days.” /”The Slow Regard of Silent Things” Patrick Rothfuss/

Par šīs grāmatas sākumu patiesībā gan varētu uzskatīt arī Rotfusa priekšvārdu: “You might not want to buy this book”.

The torture room was ready for use.” /”In Arabian Nights” Tahir Shah/

Interesanti, ka šis ir mazliet maldinošs pirmais teikums.

Gandrīz viss tā arī notika, kā te rakstīts.” /”Lopkautuve Nr.5” Kurts Vonnegūts/

Stafetes kociņu tālāk nododu Bārbalai, Dacei un Vilim.

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply