RSS
 

Mīlasstasti. Dace Rukšāne

14 Oct

Grāmatai ar šādu nosaukumu es ij virsū neskatītos, ja vien nebūtu padzirdējusi, ka šie nav nekādi parastie, salkanie stāstiņi, kur viss ir skaisti, rožainu un cukuraini līdz vēmienam. Tā vietā Rukšāne piedāva 9 stāstus, kas it kā būtu par mīlestību, bet vispār jau vairāk runā par mīlestības nāvi vai dažādām dīvainām lietām, kurām cilvēki mēdz pakļauties attiecību vārdā.

Man nebija nekādu īpašu ekspektāciju pret šo grāmatu, bet tā vienalga iemanījās man sagādāt vilšanos. Pirmā vilšanās par to, ka krājums neturas kopā kā viena grāmata un tam nav kopīga vēstījuma. Otrā vilšanās par vīriešu tēlojumu stāstos – ak vai, ak vai, visi vīrieši ir tik ļauni, neiejūtīgi, nesaprotoši un vispār cūkas. Atliek vien cerēt, ka autore patiesībā nedomā tā, kā uzrakstīja, bet tikai mēģināja atspoguļot konkrētu sieviešu skatījumu. Trešā vilšanās – stilistiski šāda grāmata piestāvētu kādai rakstniecei-iesācējai, no Rukšānes it kā varētu gaidīt augstāku meistarību.

Par stāstiem (sargies maitekļa!):

Suns. Nu cik psihai ir jābūt sievietei, lai izdomātu, ka nepietiek vienkārši izšķirties ar vīrieti, vajag vēl arī viņa suni noindēt aiz greizsirdības? Beigās tā arī īsti netapa skaidrs, ko tad viņa izdarīja, bet jācer, ka bija tā, kā iedomājos.

Oranžā bumba. Stāsts, kas sākās ar kaut ko, kas izskatās pēc rakstnieka ikdienas treniņiem noķert apkārtējo sajūtu, un beidzās ar pavisam citu stāstu. Pie šī stāsta varētu ņemt un padiskutēt par to, kāpēc cilvēki ir tā apsēsti ar monogāmijas ideju, bet vispār gribējās vienkārši ātrāk tikt pie nākamā stāsta.

Franču maukas. Jau labāks stāsts par centieniem atrast sevi un diezgan patīkamu morāli, ka ne citos cilvēkos, ne svešās zemēs savu būtību meklēt nav vērts. Un stāsta atrisinājums asprātīgs. Tīri labi patika.

Ziemeļu gulbji. Būtu labs stāsts, ja sākumā autore nebūtu ierakstījusi, ka galvenā varone ir slima, vēlāk aizmirstot par šo izteikumu. Principā jau sakarīgs stāsts par daudzu sieviešu ikdienu, bet man pietrūka kaut kā mazliet dziļāka, kādas interpretācijas vai personīgas autores domas.

Slow food. Viennozīmīgi labākais krājuma stāsts, vienīgi pie mīlasstāstiem šis nu nekādīgi neierakstās – vairāk velk uz Kinga cienīgu sižetu. Varbūt Rukšānei vairāk jāraksta sirreāli šausmu stāsti?

Viņš nerunā. Vēl viens ļaunais vīrietis un sieviete, kas bez vīrieša nespēj dzīvot. Nu cik var?

Zirneklīte Ninona. Intriģējošs stāsts, kas kontekstā ar pirmo krajuma stāstu varētu likt domāt, ka visas sievietes ir psihopātes. Atrisinājums bija negaidīts un vispār stāstam ne vainas, vienīgi tam visam prasījās kaut kādu spēcīgāku pamatojumu.

Zara forever. Stāsts it kā par aktuālu tēmu, bet tā arī neko sakarīgu nepateica un vispār nepameta sajūta, ka šī ir tāda ļoti vieglprātīga attieksme pret citu ciešanām uz robežas ar klaju pasmiešanos.

Skrējiens. Šis ir vienīgais stāsts visā krājumā, kas attaisno grāmatas nosaukumu. Netradicionāli romantiski, nebanāli un mazliet skumji. Jau atkal beigās gribējās precizēt vienu detaļu, bet vispār labs stāsts.

Ja ir radies iespaids, ka man grāmata pagalam nepatika – tā īsti nebija. Vienkārši mani nepameta sajūta, ka es skatos uz glītu fasādi aiz kuras ir absolūts tukšums, un šķita, ka autorei lāga nebija ko teikt, bet vajadzēja izrakstīties.
Lasīt šo krājumu var un garlaicīgi nebija, bet beigās gribējās jautāt: “Nu un?” Citiem lasītājiem savukārt šis ir krietni gājis pie sirds, piemēram, Dainis uz šo grāmatu ir skatījies pavisam citādi.

Vērtējums:
5/10

Grāmatu saņēmu no izdevniecības “Zvaigzne ABC”

Nosaukums: Mīlasstāsti
Autors: Dace Rukšāne
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Lappušu skaits: 94
Pirmizdevuma gads: 2015
ISBN: 9789934054303

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Andris

    14th October 2015 at 5:58 pm

    Par vīriešīem cūkām – atceros, pirms ~10 gadiem redzēju filmu pēc Rukšānes grāmatas motīviem, ar Rēziju galvenajā lomā, tur arī visi vīrieši bija pamatīgas cūkas. Laikam nekas nav mainījies.

     
  2. Asmodejs

    14th October 2015 at 9:07 pm

    Man jau tā arī šķita, ka man noteikti nevajag šo grāmatu lasīt .

     
  3. Dainis

    14th October 2015 at 9:51 pm

    Man tieši šķita, ka tur nekāda dalīšana labajos un sliktajos nebija – sievietes nebija ne gramu labākas par vīriešiem. Rukšāne sievietes parādīja ne no tās labākās puses: “Sunī” nedaudz psihopātisku, “Zirneklītē Ninonā” pavisam psihopātisku.
    Tādu zemtekstu, ka visi vīrieši ir cūkas īsti nenolasīju.

     
    • Spigana

      15th October 2015 at 9:09 am

      Nu ne tik daudz zemtekstu kā to, ka neviena sakarīga vīrieša tur nebija. Sievietēm vismaz puslīz daudzpusīgi raksturi izstrādati, bet vīrieši tikai tāda plakanas kartona izkārtnes iebiedēšanai vai riebuma uzdzīšanai.

       
  4. Kni

    15th October 2015 at 10:13 am

    Es vēl neesmu lasījusi, bet noteikti lasīšu, taču mani vienmēr mazliet uzjautrina, kā Tu iecepies par attiecību, sieviešu un vīriešu lietām, jo īpaši tāpēc ka mazliet tomēr Tevi pazīstu. Lielākā daļa attiecību pasaules ne tuvu nav tāda kā Tavējā. Un cilvēki tiešām tā dzīvo.
    Man laikam kādreiz, gribēju jau teikt, ka pie alus glāzes, bet nu labi, Tu varēsi dzert, jāpastāsta, kādas glupības es dzīvē esmu darījusi.

     
  5. Dace Rukšāne

    25th October 2015 at 10:02 pm

    Paldies par recenziju! Bija diezgan sāpīgi, bet svētīgi:)

     
    • Spigana

      25th October 2015 at 10:39 pm

      Vispār jau ir diezgan bailīgi rakstīt recenzijas reizēs, kad ir aizdomas, ka pats autors varētu šito izlasīt. 😀
      Bet ko lai dara – ar visām grāmatām pa ceļam nesanāk.