RSS
 

Pirmā reize. Daina Tabūna.

23 Oct

Uz Tabūnas grāmatu es acis metu jau kādu laiku, bet iepirkt un izlasīt gan nebiju saņēmusies, jo vienmēr taču ir kaut kas cits ko lasīt, kāds kaut ko iesaka, kāda izdevniecība izdod kaut ko jaunu vai grāmatklubā uzzini par grāmatu, kuru vajag lasīt tūlīt un tagad. Uz lasīšanu beidzot saņēmos pateicoties Radio Pieci akcijai “mēneša grāmata”, par ko jāsaka viņiem paldies.

Lai arī grāmatas nosaukums ir mazliet provokatīvs (noprotu,ka to autore ir darījusi apzināti), šī nav grāmata par seksu un pirmajām pieredzēm par un ap to. Šinī krājumā apkopoti 7 stāsti par jaunām meitenēm, kuras pirmo reizi dzīvē saskaras ar kaut ko. Šis kaut kas ir visai daudzveidīgs – reliģija, iemīlēšanās, vilšanās utt.

Atsevišķie stāsti veido vienotas un noapaļotas grāmatas sajūtu, neviens stāsts ārā nekur nekrīt un tonis nemainās visa krājuma garumā. Patiesībā tik ļoti nemainās, ka tikai pie trešā stāsta man pieleca, ka vēstītāji katrā stāsta ir citi, nevis viena un tā pati meitene. Ja nemainītos meiteņu ģimenes apstākļi, es tā arī nebūtu uzzinājusi, ka runa šeit ir par septiņām dažādām meitenēm, jo balsi autore viņām visām ir piešķīrusi vienādu un raksturu atšķirības meitenēm manāmas nav. Tas patiesībā vedina domāt, ka krājums ir lielā mērā autobiogrāfisks, bet kas gan to lai zina.

Stāsti:

Darījums ar Dievu. Asprātīgs stāsts par astoņgadīgas meitenes pirmo tikšanos ar reliģiju. Te atkal var padomāt par reliģijas dīvainajām izpausmēm – astoņgadīga bērna izpildījumā naivās idejas par visas pasaules glābšanu vēl ir amizantas un pat smieklīgas, savukārt, klausoties kā šo pašu runā pieaugušie, pārņem vēlme nolīst kādā stūrītī un nekad, nekad vairs neredzēt cilvēkus.

Slepenā kaste. Šis varētu būt mans mīļākais stāsts krājumā. Māsa un brālis zīmē kartona lelles, ar kurām pēc tam tiek izspēlēti visneiedomājamākie stāsti. Slepenībā, protams, jo puikām taču ar lellēm spēlēties neklājas. Stāstā uzskatāmi parādīts tas, ka ne jau no dzimuma atkarīgas intereses un vispār visa stāsta virzība bija ļoti patīkama.

Tur, ārā. Skatoties uz stāsta nosaukumu pat neatcerējos, par ko te vispār tika runāts. Apskatījos stāstu – nu, laikam jau par pirmo iemīlēšanos, bet šis stāsts man galīgi nepalika atmiņā.

Meiteņu sarunas. Šo droši vien varētu dēvēt par krājuma labāko un nostrādātāko stāstu. Trīs draudzenes pamazām izaug no vidusskolas un tālāk dodas katra savā virzienā. Ļoti spilgts ieskats 17-18 gadus vecu meiteņu pasaulē, te ir viss par nedrošību un neziņu, ko vispār ar sevi iesākt.

Tekstu meitene. Skaistais princis baltā zirgā dažkārt var izrādīties prasts čalītis, kas ēdienu meklē atkritumu kastēs. Bija mazliet smieklīgi. Tāda neslikta etīde par dzīves kontrastiem.

Liesa, mans mīļākais orgāns. Ja ir brīvdienas, tad ar tām obligāti ir kaut kas jāiesāk. Kaut vai jāvelk uz randiņiem svešs puisis, ar kuru nav par ko runāt. Šo stāstu varētu izmantot par lielisku piemēru cilvēkiem, kas neprot sevi izklaidēt un uzskata, ka īstā dzīve notiek tikai kopā ar citiem cilvēkiem.

Aukstā zeme. Šis stāsts par stopētaju pārīti man arī ļoti patika – galvenokārt tāpēc, ka tanī ir uzskatāmi redzams – stopēšana un ceļošana no sērijas “kā pagadās” nav paredzēta visiem un lai tie piedzīvojumu meklētāji man nestāsta, ka tas ir labākais, kas ar jebkuru cilvēku var notikt. Nē, nav.

Vispār krājums man it kā patika. Ir simpātisks tonis, jauks humors un autorei ir brīnišķīgs talants ikdienas dzīvē saskatīt stāstus (visai reta parādība, starp citu). Bet es sāku secināt, ka man ar šo žanru kā tādu nav pa ceļam. It kā ir interesanti palasīties tos mazos stāstiņus, kas no dzīves izrauj vienu epizodi, bet mani nepamet sajūta, ka aiz tā visa nekā nav. Es nekad īsti līdz galam nesaprotu, ko autors gribēja teikt un vai vispār centās kaut ko pateikt. Nepamet sajūta, ka šāda tipa stāsti vairāk ir rakstniecības vingrinājumi, nevis literatūra. Tomēr tā nav grāmatas vaina, tā vairāk ir mana nesaderība ar žanru kā tādu.

Galvenais secinājums pēc grāmatas izlasīšanas – pieaugšana ir viens reti pretīgs process, labi gan, ka es nolēmu ar to vairs nenodarboties. Un ir labi, ka kāds ir šo visu uzrakstījis, jo reti kurā grāmatā esmu redzējusi tik veiksmīgi attēlotu pusaudžu apjukumu un neizpratni, kas tad ar to dzīvi būtu jādara.

Vērtējums:
7/10

Nosaukums: Pirmā reize
Autors: Daina Tabūna
Izdevējs: Mansards
Lappušu skaits: 152
Pirmizdevuma gads: 2014
ISBN: 9789934120848

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Rita

    1st November 2015 at 8:17 pm

    Pateicoties Vecāku žūrijai, izlasīju šo grāmatu. Pievienojos Tavam vērtējumam.

     
  2. Meklēju

    30th June 2016 at 10:39 pm

    Ļoti patika, lieliska, viegla, izklaidējoša lasāmviela, kas dažbrīd tomēr lika apstāties un padomāt. Pretstatā Spīganai man uzbūrās vesela pasaule aiz šiem stāstiem.