RSS
 

Burvji. Levs Grosmans

04 Nov

Viena no skaistākajām lietām blogera dzīvē ir sadarbība ar izdevniecībām – dažkārt pat pavīd iespēja izlasīt grāmatas, kuras pat tipogrāfija vēl redzējusi nav. Šoreiz lielisku piedāvājumu saņēmu no Prometeja – vienu dienu manā e-pasta kastītē iekrīt jautājums, kā es labāk gribu darīt – Burvjus lasīt elektroniski tagad vai papīrā vēlāk? Un vēl piebilde, ka nelasīšanas opcija nemaz netiekot izskatīta, jo šī esot pārāk laba grāmata, lai nelasītu. Nu, pēc tāda e-pasta es tak nevaru atteikt un saku, lai tik dod šurp to e-grāmatu, vienīgi brīdinu uzreiz, ka man nav ne mazākās nojausmas, kas tā vispār par tādu grāmatu. Man tiek atsūtīta grāmata un vēl mīklaini piekodināts – ja neko par grāmatu nezini, tad labāk pirms grāmatas izlasīšanas arī nemeklē nekādu info par grāmatu. Pret to man, protams, nav iebildumu un tā nu es ķēros klāt grāmatai pat anotāciju neizlasījusi, kas bija ļoti, ļoti veiksmīgs gājiens.

Kventins Koldvaters ar smadzenēm noteikti nav apdalīts – viņš ir spējīgs iemācīties absolūti jebko un viņu sagaida spoža karjera kādā no ASV labākajām universitātēm. Ir gan neliela problēma – Kventins šai dzīvei neredz nekādu jēgu, nezina, ko ar sevi grib iesākt, un vispār viņam šķiet, ka šī ir pārāk plakana pasaule, kurā kāds nolaidīgs klerks ir pieļāvis birokrātisku kļūdu un iedalījis Kventinam nepareizo dzīvi. Daudz labprātāk viņš dzīvot bērnu grāmatu Filorijā, kas šķiet kā pats paradīzes un pilnības iemiesojums.

Un par to plakano pasauli Kventinam ir taisnība – izrādās, ka šai pasaulē patiesi eksistē arī burvji un maģija, un arī pats Kventins ir gana gudrs, lai kļūtu par burvi. Tā nu viņš mācības uzsāk burvju koledžā Breikbilā, bet tas itin nemaz nav tik vienkārši kā visādās fantāzijas grāmatās tas aprakstīts.

Es joprojām nevaru vien beigt priecāties par to, ka grāmatu izlasīju bez jebkādām priekšzināšanām par to. Izrādās, ka pasaulē šī grāmata tiek reklamēta kā “Harijs Poters pieaugušajiem”, kas faktiski nav nepareiza reklāma, tomēr rada pagalam nepareizus priekšstatus. “Burvji” būtībā ir grāmata par to, kas jauniešu fantāzijas grāmatās tiek atstāts ārpus grāmatas vākiem. Šeit atklājas, ka maģija ir ellīgi sarežģīta padarīšana un to apgūt ir tik neiedomājami mokoši, ka tam ir nepieciešamas vismaz Hārvardas klases smadzenes un arī tad nav garantijas, ka nesalūzīsi. Vēl ir tāda bieži noklusēta lieta kā atbildības uzņemšanās – maģija tomēr ir bīstams spēks, ar kuru var panākt teju neierobežotas lietas, un šķiet mazliet aizdomīgi, ja tādi padsmitgadīgi burvīši kaut ko neuzlaiž gaisā savu iegribu dēļ. Nemaz nerunājot par to, ka salaižot 16+ gadus vecus jauniešus vienā internātskolā, tur noteikti neiztiks bez seksa, alkohola un eksperimentiem ar narkotikām.

Burvji” ir grāmata par to, ka maģijas spējas vēl neatceļ cilvēcību, arī burvjiem ir emocijas un iegribas, arī burvji iziet cauri pretīgajam pieaugšanas procesam. Vai arī neiziet – kā norāda pati grāmata, ar maģiju ir iespējams izpildīt jebkuru iegribu un burvji ir kā bērni – ja viņi pareizajos vārdos izsaka savu viņi to arī dabūs. Un tas viss šo burvju realitāti padara visai skarbu, mazliet pat depresīvu.

Grāmata sākas ļoti lēni un Breikbilas daļā nekādu aktīvu notikumu praktiski nav, tā ir drīzāk izpēte par to, kas notiek, ja pusaudzim iedod spējas lietot maģiju un palaiž savā vaļā. Faktiski viņu realitāte ir tik tuva lasītāja realitātei, ka kādu laiku šo grāmatu gribējās uztvert kā alegoriju… kaut kam. Mums te ir dīkdienīgi jaunieši, kuriem, protams, ir ļoti smagi jāstrādā, lai iemācītos apgūstamo vielu, tomēr pie šāda darba viņi ir pieraduši visu dzīvi, tāpēc neviļus rodas iespaids, ka viņiem viss nāk ļoti viegli un galu galā viņi atrod gana daudz laika arī vīnam un zvilnēšanai dīvānā.

Grāmatas otrajā daļā notikumi sāk raisīties spraigāk, tomēr šī joprojām nav nekāda action grāmata – šis ir viens nopietns un dziļš romāns par maģijas varu un cilvēcību. Patiesībā romāns ir tik nopietns, ka man itin nemaz negribas to saukt par jauniešu romānu – žanra klasiskajā izpratnē tas patiesi neierakstās jauniešu romānu robežās, šeit ir krietni plašāka pasaule un izskatītās tēmas ir krietni vien pieaugušas un nobriedušas.

Breikbilā Kventins atklāj, ka arī burvja spējas viņa dzīvei nekādu piepildījumu un mērķi nesniedz, tieši otrādi – nu viņam ir tik bezgalīgi daudz iespēju, ka tās visas šķiet bezjēdzīgas un pēc Breikbilas beigšanas Kventins atkal slīgst bagāta jaunekļa kuslajā un nepiepildītajā dzīvē, tā arī nespējot atrast sev kādu pielietojumu un neatrodot jēgu savai eksistencei. Un tad nāk brīnumainā iespēja nokļūt Filorijā (kas ir pilnīga Nārnijas kopija) un šķiet, ka tas nu gan ir tas, ko Kventins visu dzīvi ir gaidījis. Bet nekā, atklājas, ka arī Filorija nav nekāda paradīzes pasaule un arī tur dzīves jēgu uz paplātītes neviens klāt nepienes. Un grāmatas beigas jau ir pagalam skarbas, te jums nav nekāds “un viņi dzīvoja laimīgi mūžīgi mūžos”, ja…

Es nevarētu teikt, ka pie grāmatas sajūsmā spiedzu, tomēr šī noteikti ir fantāzijas grāmata, kuru meklēju jau sen – grāmata, kurā nekas netiek izpušķots, kur maģija neiedala cilvēkus labajos un ļaunajos, grāmata, kurā arī burvji ir cilvēki. Mani mazliet sajūsmina tas, ka Grosmans nav īpaši centies sevi cenzēt – ja varoņi dzer vīnu, tad to viņi brīvi dara arī grāmatā, un ja pusaudžiem ir sekss, tad arī burvju pusaudžiem ir sekss. Tomēr nekas no tā visa nav pārspīlēts vai grāmatā ierakstīts ar mērķi šokēt, autors vienkārši apraksta normālu ikdienas dzīvi visā tās krāšņumā.

Un pie šīs grāmatas nevar neuzslavēt Viļa Kasima brīnišķīgo tulkojumu. Grāmatā daudz izmantota ikdienišķa sarunvaloda, vietumis pavīd arī pa kādai rupjībai vai ne tik cēlam izteicienam, tomēr tulkojumā es ne reizi neaizķēros aiz kāda vārda vai frāzes, kas šķistu neiederīgs. Tieši otrādi – lasot grāmatu visu laiku bija sajūta, ka es taču pati šitā runāju. Tik veiksmīgi sarunvalodas tulkojumi nemaz tik bieži nav sastopami un ar šo tulkojumu Vilis Kasims strauji ierakstījās manu mīļāko tulkotāju topā, jācer, ka no viņa sagaidīsim vēl kādu tikpat lielisku tulkojumu.

Burvji” ir pelēki depresīva, dziļa un lieliska grāmata, kuru pavisam noteikti ir vērts lasīt. Jādomā, ka šis romāns varētu patikt arī tiem, kas ikdienā fantāzijas žanram met lielu līkumu, jo šī grāmata ir brīvi lasāma arī ka alegorija par dzīves nogurdinātu zelta jaunatni.

Citāti no grāmatas:

Lai cik slikti būtu, noslīkšana būtu pārsteidzīgs solis.”

-Es nevaru tā vienkārši izlemt būt laimīgs.

-Nē, tu to nevari. Bet tu pilnīgi noteikti vari izlemt būt nelaimīgs.”

Dievs, sargi mūs no burvjiem kristiešiem!”

Vērtējums:
9/10

Grāmatu saņēmu no izdevniecības “Prometejs”

Nosaukums: Burvji
Autors: Levs Grosmans
Tulkotājs: Vilis Kasims
Izdevējs: Prometejs
Lappušu skaits: 448
Pirmizdevuma gads: 2009
ISBN: 9789934851155

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Asmodejs

    4th November 2015 at 11:52 am

    Sākumā pareizi pateici, šai grāmatai iespēja nelasīt nudien nepastāv :)

     
    • Spigana

      4th November 2015 at 11:56 am

      Tā jau bija Andra labā doma, ne manējā. :) Bet doma visnotaļ pareiza.

       
  2. Dainis

    1st December 2015 at 2:41 pm

    Janvārī jau būs skatāms seriāls: http://www.syfy.com/themagicians