RSS
 

Viktorijas laika spoku un šausmu stāsti. Pārstāstījis Maiks Stoks

09 Nov

Atzīstos, ka abas grāmatas lasīt ņēmu ar domu, ka mazliet pasmaidīšu par naiviem un novecojušiem šausmu stāstiem, pie viena mazliet iepazīstoties ar to vēsturi. Vienkārši bija vēlme ātri palasīties kādus vecus šausmu stāstus, negaidot to, ka šie stāsti spētu manī raisīt bailes vai šausmas.

Tomēr abas grāmatas mani pārsteidza. Lai arī bailīgi nebija (mūsdienu lasītāju vispār ir grūti nobiedēt), tomēr bija atsevišķas vietas, kas uzdzina šermuļus un radīja zināmu neomulības izjūtu. Jāatzīst gan, ka vairākkārt tas notika ne tanīs vietās, kas stāstā bija paredzētas kā tās šausminošākās – piemēram, spoku stāstu grāmatā es biju līdz sirds dziļumiem aizskarta par to, ka tie divi kretīni dzīvu sadedzināja večuka suni un vēl vīzdegunīgi paziņoja, ka tas jau tāds nelaimes gadījums vien esot bijis.

No abām grāmatām vairāk mani laikam aizķēra šausmu stāstu grāmata, tanī arī vairāk atradās stāsti, kas skanēja pārsteidzoši mūsdienīgi – nezinot to sarakstīšanas laiku, es viegli būtu varējusi pieņemt, ka tie ir tapuši pēdējo desmit gadu laikā. Savukārt pie spoku stāstu grāmatas gribējās mazliet skumji nopūsties par to, ka mūsdienās šādas tematikas grāmatas raksta krietni vien mazāk – lielākais uzsvars kvalitatīvā literatūrā tomēr ir uz psiholoģiskajām šausmām, nevis tādām vecmodīgām tēmām kā dvēsele un tās nespēja gulēt mierā.

Mazliet pārsteigta jutos par valodu – manā galvā valdīja stereotips, ka Viktorijas laikā visu rakstīja tikai izcakoti un caur puķītēm, bet šie stāsti ir sarakstīti visai ikdienišķā, brīžiem pat ļoti parastā valodā. Kādā citā grāmatā tik piezemēta valoda man būtu traucējusi, tomēr šajos stāstos ikdienišķais stāstījuma stils dod papildus autentiskuma garšu – tā kā lielākā daļa stāstu ir sarakstīti pirmajā personā, ir vieglāk noticēt, ka tā patiešām ir noticis tad, ja cilvēks stāsta līdzīgi kā ikdienā varētu runāt.

Ja no šīm grāmatām negaida kādu īpašu baiļu izjūtu, tad šī būs laba lasāmviela – ir iespējams palūkoties šausmu žanra vēsturē, atklāt, ka lielos vilcienos tematika nav mainījusies (ja neskaita to, ka mūsdienu šausmu literatūrā briesmoņi vairs lielākoties neslēpjas kaut kur tur, ārā). Arī izlasīšana daudz laika neaizņems – es abus stāstu krājumus izlasīju vienā vakarā. Principā šie stāsti var kalpot kā pievilcīga atelpa starp šausmīgākām šausmām un saspringtākiem sižetiem.

Vērtējums:
7/10

Grāmatu saņēmu no izdevniecības “Zvaigzne ABC”

Nosaukums: Viktorijas laika spoku stāsti; Viktorijas laika šausmu stāsti
Autors: Pārstāstījis Maiks Stoks
Tulkotājs: Laura Romanovska
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Lappušu skaits: 128 (katra)
Pirmizdevuma gads: 1995 (spoku stāsti); 2013 (šausmu stāsti)
ISBN: 9789934055737; 9789934055720

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply