RSS
 

Sarkanā sacelšanās. Pīrss Brauns

12 Nov

Grāmatdīleris Prometejs ir uzdevumu augstumos un sestdien manā e-pastā atkal iekrita lieliska grāmata, kas vēl tikai tiks izdota fiziskā formātā (ja var ticēt iekš Goodredas rakstītajam, varētu gaidīt uz 20. novembri). Sestdienas vakarā uzreiz arī ķeros klāt un laikam jau būtu visu nakti lasījusi “Sarkano sacelšanos”, ja vien svētdienā nebūtu uz radio raidījumu jāceļas. Skumīgi nopūtos un grāmatu pabeidzu jau svētdienas naktī, tad gan mani nekas nevarēja aizdzīt gulēt pirms nebija grāmata pabeigta.

Kaut kur tālā cilvēces nākotnē Derovs ir sarkanais, kalnracis. Viņš katru dienu nežēlīgos apstākļos urbjas Marsā, lai cilvēki pēc viņa varētu pamest mirstošo Zemi un bēgt uz Marsu, iekārtot tur jaunu dzīvi.
Šinī nākotnes civilizācijā valda stingra kastu sistēma un katra cilvēka vietu un lietderību sabiedrībā nosaka tas, kuras krāsas kastā viņš ir piedzimis. Sarkanie ir viszemākie strādnieki, bet zelti – pats sabiedrības kronis, kam atļauts viss. Un pa vidu vēl ir bariņš sociālo grupu, piemēram, baltie ir filozofi, violetie mākslinieki, ir atsevišķas kastas zinātniekiem utt.
Skaidra lieta, ka šādā sistēmā patīkami dzīvot ir vien zeltiem, savukārt pārējiem nākas eksistenci vilkt, kā nu sanāk. Un ja vēl atklājas, ka zemākajām kastām ir skarbi melots, tad paklusām briest revolūcija.

Šī ir vēl viena nopietna un dziļa jauniešu distopijas grāmata, kas vieš manī ticību šim žanram. Varoņi ir izstrādāti izcili un līdz sīkumiem, bet vēl vairāk iepriecina tas, ka Derovs grāmatas gaitā pamatīgi izaug un krietni mācās no savām kļūdām. Arī pasaules uzbūve ir visai ticama un atgādina mūsu pašu pasaules sociālo hierarhiju, tikai pārspīlētā veidā. Un izskatās, ka revolūcijas plāns ir nostrādāts izcili – te neviens neiedomājas, ka strādnieki ar dakšām ies un vienā jaukā dienā sasitīs tos ļaunos, priviliģētos zeltus, tā vietā revolūcija tiek būvēta pa smalkākajiem solīšiem un visiem ir skaidrs, ka galvenajam cirtienam ir jānāk no iekšpuses – ir jāsagrauj zelti.

Derovs mani pamatīgi sajūsmināja – man patīk tas, ka viņš nemetas aklā atriebībā, viņu nevada arī kaut kāda izjūta par cēlāku, augstāku mērķi. Derovs vienkārši grib labāku dzīvi savai ģimenei un savai ciltij, viņš ir gatavs upurēt pats sevi šim mērķim, tomēr viņš ātri saprot, ka nav jēgas upurēties bezjēdzīgi. Kaut kādā mērā Derovs man atgādināja Kvoutu – arī Derovs lieliski saprot personīgās leģendas nozīmi, brīnišķīgi izprot apkārtējo cilvēku psiholoģiju un nekautrējas likt lietā dažādus veiklus trikus, lai panāktu savu.

Iepriecina, ka arī zelti nav nekādi izlutinātie pamuļķi – tie ir spēcīgi cilvēki ar apskaužamām prāta spējām un tādus sakaut vienkārši ar spēku vai masu nevarēs. Pie kam, grāmatas otrajā pusē arī zeltiem tiek piešķirta cilvēciska seja, kas pamatīgi sarežģīs Derova centienus uzkurināt revolūciju, jo nu viņš redz vairs ne tikai ienaidniekus ar zelta sejām, bet gan cilvēkus, kas tieši tāpat nav izvēlējušies savus dzimšanas apstākļus.

Interesanti, ka pasaules uzbūve neaprobežojas ar vienkāršu sociālās sistēmas un vides ieskicēšanu. Šeit pasaulē ir iebūvētas dažādas interesantas nianses, kuras grāmatas lasīšanu padara vēl aizraujošāku. Piemēram, jaunās civilizācijas filozofija pamatā balstās romiešu mitoloģijā un Spartas dzīves izpratnē, laiku pa laikam pavīd teksti par to, cik ierobežojoša ir demokrātija. Vai arī interesanti papētīt personvārdus – tiem varoņiem, kam ir minēts gan vārds, gan uzvārds, tos saista prievārds, kas ir kāda ķīmiska elementa apzīmējums, attiecīgi sociālās grupas ir sadalītas ne tikai pēc izskata, bet arī vārdiem.

Pati grāmata ir atbilstoša uzbūvētajai pasaulei – skarba, nežēlīga un ātra. Asinis te līst aumaļām un mērķa vārdā žēlots netiek neviens. Atzīstos, ka grāmatas sākumā man ij pat asara nobira, jo mazliet neticējās, ka autors tiešām tik nežēlīgi izrīkosies. Vispār visas grāmatas garuma ir tāda sajūta, ka tu kā lasītājs it kā zini, kāda būtu loģiskākā varoņu rīcība vai kādā virzienā sižetam būtu jāiet, bet īsti nespēj noticēt, ka tā patiešām notiks, jo pierasts, ka grāmatās varoņi tomēr tiek mazliet saudzēti, pie kam reti kad gadās redzēt labo varoni, kurš tomēr pieņem lēmumus auksta aprēķina vadīts, pastumjot malā ētiku un morālus apsvērumus. Bet šinī grāmatā viss notiek ļoti loģiski un aukstasinīgi un pie grāmatas noslēguma vispār mazliet žoklis atkaras – jau grāmatas gaitā iedomājos, ka šis būtu visefektīvākais risinājums, tomēr joprojām neticēju, ka Derovs ņems un kaut ko tādu nostrādās.

Īsāk sakot – Prometejs atkal būs latviski izdevis brīnišķīgu grāmatu no kuras ne atrauties nevar. Iesaku lasīt tiem, kas nebaidās no asiņainiem un skarbiem gabaliem, tomēr sagaida arī kādu saprātīgu domu, jo šeit neiet vaļā tikai bezjēdzīgs slaktiņš. Bet galvenais lūgums tomēr Prometejam – izdodiet tak nākamās daļas ātrāk, es gribu zināt, kas tur tālāk notiks ar to revolūciju!

Vērtējums:
9/10 (Grāmatas lasīšanas laikā būtu likusi par kādu balli mazāk, bet noslēgums un fakts, ka nevarēju aiziet gulēt, nepabeidzot grāmatu, godam pelna 9 balles)

Citāts no grāmatas:
Cilvēku nevar atbrīvot tā pati netaisnība, kas viņu paverdzinājusi.”

Grāmatu saņēmu no izdevniecības “Prometejs”

Nosaukums: Sarkanā sacelšanās
Autors: Pīrss Brauns
Tulkotājs: Santa Andersone
Izdevējs: Prometejs
Lappušu skaits: 408
Pirmizdevuma gads: 2014
ISBN: 9789934851179

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Andris

    12th November 2015 at 3:22 pm

    Otrā grāmata (Zelta dēls) jau tiek tulkota un plānoju to izdot uz Ķīpsalas gāmatu izstādes laiku. Mazs maiteklis – otrā grāmata ir vēl labāka 😉

     
    • Spigana

      12th November 2015 at 3:57 pm

      Ā, nu līdz Ķīpsalas izstādei nav TIK tālu, tas ir diezgan mierinoši.

       
  2. Asmodejs

    12th November 2015 at 3:33 pm

    Prometejam droši vien, lai izdotu nākamās grāmatas ir no sākuma jāpaskatās kā pirks pirmās :)

    Derovs gan man reizēm šķita tāds panaivs ekstrēmists. Iesākumā viņu uzaudzē darba nometnē, kā atbildīgu strādnieku, kurš savā ziņā ir laimīgs. Un nemaz nenojauš, ka viņa pasaules uzskats ir ekstrēms. Pēc tam, kad sagrūst viņa vecā pasaule, viņš pievēršas jaunai tikpat ekstrēmai ideoloģijai. Jāskatās vai jaunie saimnieki arī viņu neizmanto saviem daudz piezemētākiem mērķiem.

    Jā, beigas bija labas, lai arī visai grāmatas idejai ļoti atbilstošas. Pilnīgi asaru var noraust, atgriezušies piecdesmito gadu superracionālie varoņi!

     
    • Spigana

      12th November 2015 at 3:57 pm

      Nē, nu par to, ka šamais ir ekstrēmists nav nekādu šaubu. Un arī par to, ka viņu jaunie saimnieki izmanto nav šaubu – patiesībā es tieši gaidu, kā autors atrisinās šo jautājumu. Jau Bada spēlēs bija samērā laba versija par varoņiem, kas nav vajadzīgi tad, kad karš izkarots, redzēsim, ko ar Derovu iesāks.

       
      • Asmodejs

        12th November 2015 at 4:24 pm

        Kā jau īstā marksistiskā SF par šķiru cīņu revolucionāriem noteikti ir tikai divas iespējas, Trockis vai Staļins :) Vispār jau Derovs kā indivīds nav nekāda problēma valdošajai šķirai, tāpat apspiesto miljardi arī ir tikai biomasa, ar kuru viņi tiktu galā visnotaļ viegli. Lielākā problēma viņiem ir Ideja.

         
        • Asmodejs

          12th November 2015 at 4:55 pm

          Aizmirsu pierakstīt – ideja par to ka ikkatrs var kļūt par zeltu.

           
        • Spigana

          12th November 2015 at 5:15 pm

          Nu ja, es jau par to pašu – ceru, ka autors šito lietu nesačakarēs un neuztaisīs Derovu par vienīgo revolūcijas bīdītāju, bet vairāk pievērsīsies tam, kā ideja grauj pastāvošo iekārtu.

           
  3. Imants

    15th February 2016 at 3:18 pm

    šo grāmatu nekādā gadījumā pat ne tuvu nevar salīdzināt ar Elevetora sāgu, vai Haosa spēli. Sižets, lai arī visai aizraujošs, tomēr stipri samākslots. Lasot ne mirkli nevaru aizmirst, ka lasu visai naivu fantastiku – tādu, kas vairāk domāta skolas vecuma pusaudžiem. Autors pārāk aizrāvies ar sengrieķu mitoloģiju un seno romiešu aristokrātiju, to visu sajaucot kopā un pārnesot tālā nākotnē. Nekas labs tur nav sanācis. Mans vērtējums – 5 no 10 punktiem. Bērnu fantastika.
    Par autoru: Autors “dzīvo Losandželosā, kur kricelē stāstus par kosmosa kuģiem, burvjiem, vampīriem un dažādām senatnīgām vai ekscentriskām lietām.”