RSS
 

Klūgu mūks. Inga Ābele

23 Nov

Es kādu laiku nevarēju izlemt, ko īsti lasīt savam latviešu literatūras izaicinājumam, jo mājās pieejamā izvēle tik plaša, ka apjukt var. Tas, protams, beidzās ar to, ka nopirku jaunu grāmatu un mājās esošās atstāju vēlākam laikam. Tipiski.
Grāmatu “Klūgu mūks” es biju diezgan veiksmīgi palaidusi garām, galvenokārt droši vien tāpēc, ka bija aizdomas – man te varētu būt par daudz reliģijas. Tomēr vasarā grāmatu klubā mani pārliecināja, ka reliģija tur ir tikai laikmetam atbilstīgs darbības fons, nevis centrālā tēma, un tad vēl bloga komentāros man mēneša sākumā jautāja, kad tad beidzot šo izlasīšu, tā nu ķēros klāt. Lasījās gan ilgi – apmēram 2 nedēļas lasīju, bet ne tāpēc, ka grāmata būtu slikta. Tieši otrādi – grāmata ir krāšņa un baudāma.

Grāmatā centrālie tēli un tēmas ir divas. Pirmais ir Francis Sebalds, pirmais latviešu katoļu mācītājs, kas nopietni cīnījies par Latvijas valsts izveidošanu, bijis nozīmīgs kultūras darbinieks un palīdzējis pacelties Latgalei, kas agrāk bijusi kulturāli briesmīgi nošķirta no “Baltijas latviešiem”. Ap viņu vijas jautājumi par morāli un smagām dilemmām, par savas dzīves ziedošanu augstākam mērķim. Otrais ir Jezups, lidotājs ar lieliem sapņiem un ambīcijām. Un lidot jau var ne tikai burtiskā nozīmē.
Abi galvenie tēli balstīti reālās vēsturiskās personībās, grāmatas beigās pievienoti arī konspekti par Franča Tasuna un Jezupa Baško dzīvēm.

Inga Ābele ir sarakstījusi varen plašu, krāšņu romānu ārkārtīgi skaistā valodā, kurā daudz skan latgaļu valodas (jā, jā, zinu, ka tā neklājas teikt) iezīmes un arhaiski izteikumi, kas vēstījumu padara neatvairāmi autentisku. Vispār man latgaļu valoda vienmēr ir šķitusi ārkārtīgi skaista un savu iespēju robežās es labprāt tanī lasu, lai arī nav tā, ka es katru vārdu saprastu. Arī šinī romānā visvairāk baudīju tieši valodu un izteiksmes veidu un šķiet, ka neko garām nepalaidu. Vietumis gan bija pa kādam latgaļu vārdam, kura nozīmi pilnībā nesapratu, tomēr no konteksta vienmēr viss nojaušams. Un tad es tiku līdz grāmatas beigām un mazliet sadusmojos – nu kāpēc man grāmatas sākumā neviens nepateica, ka beigās ir ievietota latgaļu-latviešu vārdnīca? Vai tad grūti bija?

Lai nu paliek dusmošanās, jo tas tāds nieks vien ir pret to, kā romāns mani aizrāva. Autorei ir veiksmīgi izdevies no reāliem vēsturiskiem personāžiem radīt dzīvus un darbīgus romāna varoņus un iepriecina tas, ka izteiksmīgi raksturi piešķirti ne tikai abiem pirmā plāna personāžiem, bet arī neskaitāmajiem otrā plāna varoņiem. Šo grāmatu gandrīz gribas dēvēt par monumentālu – 400 lappusēs ir veiksmīgi izklāstīta vesela laikmeta maiņa un tas izdarīts dzīvi, caur pievilcīgiem tēliem un viņu likteņiem.

Iespējams, ka grāmata lasījās mazliet lēnāk tāpēc, ka stāstījuma pavediens nemitīgi lēkā no viena personāža uz citu, no vienas laika līnijas uz nākamo. Sākotnēji varbūt ir grūti atrast sasaisti starp šiem neskaitāmajiem varoņiem, tomēr autore stāstījuma gaitā veiksmīgi visus ievij vienā lielākā vēstījumā, kas rada sajūtu, ka caur grāmatu vēroju pašu dzīvi.

Un cik skaisti šai grāmatā viss uzrakstīts! Dažviet ij sirdi žņaudz un gribas atsevišķus fragmentus pārlasīt pa vairākiem lāgiem. Ļoti iespējams, ka es šai grāmatā sastapu latviešu literatūrā kaislīgākās un skaistākās mīlestības ainas, nemaz nerunājot par to, ka visi varoņu pārdzīvojumi lasītājam iešķeļ līdz kaulam. Inga Ābele romānā nebaidās arī prastas un ikdienišķas valodas; ja suns dirš asinis, tad suns dirš asinis, bet šeit viss rakstīts ar jēgu un nodomu, un izteiksmes forma kalpo satura un sajūtu veidošanai, nevis ir paredzēta, lai izrādītos: “Redz, kā es varu!” Katrā ziņā Latgales tēlojums šeit ir tik tēlains un dzīvs, ka šķita – es teju varu sasmaržot Latgales laukus. Un es pat nesākšu runāt par to fantastiski dzīvo un mazliet šausminošo ainu, kurā ar varu tiek uzspiesta grēku brīvlaišana, bet teksts lasās tā, ka aiz šīs ainas vīd aizplīvurots sekss. Faktiski gan visi tēlojumi šai grāmatā ir nolasāmi arī kā metaforas un simboli un viss teksts kārtu kārtām klājas pāri dažādām nozīmēm, attiecīgi arī viss romāns ir nevis vienkāršs vēsturisks vēstījums, bet gan blīvs un piesātināts romāns par dvēseles meklējumiem, dzīves augstākiem mērķiem, jēgas meklējumiem un cilvēka dzīvi, ar kuru vēstures gaita nerēķinās.

Un veltas bija manas bailes par pārliecīgu reliģijas daudzumu grāmatā. Jā, galvenais varonis ir mācītājs, tomēr par mācītāju viņš faktiski kļūst ne aiz reliģiska aicinājuma, bet gan aiz vēlmes palīdzēt celties savai tautai, kas man atklāja nedaudz jaunu skatījumu uz reliģiju. Francim rūp līdzcilvēki un viņam piemīt fantastiskas spējas cilvēkos saskatīt viņu “patieso dvēseli”. Un arī paša Fraņča dzīves ceļš nav nekāds vieglais – izdzīvot starp dažādām revolūcijām un varām saglabājot savu taisno mugurkaulu nav viegli un brīžiem šķiet teju neiespējami, tomēr kaut kā Francim izdodas saglabāt savu stāju un šī grāmata lasītāju ved brīnumainā ceļā, kas rāda Franča un viņa tautas dzīvi visā tās krāšņumā un zemībā.

Tiesa gan, bija arī lietas, kas grāmatā nesajūsmināja. Es pavisam noteikti būtu varējusi iztikt bez banāli laimīgajām beigām, arī autores centieni sākumu un beigas piesaistīt mūsdienām bija mēreni nepārliecinoši. Vēl mazliet gribējās raukt degunu par mūžīgi liktenīgajām sakritībām un pravietiskajiem sapņiem, kas šeit vietumis izmantoti sižeta virzīšanai, bet ko padarīsi. Nav jau tā, ka literatūrā šīs parādības būtu retums un teorētiski varētu teikt, ka šādas likteņa iejaukšanās ir atbilstošas gan aprakstītajam laikmetam, gan varoņu pārliecībai. Brīžiem varbūt būtu gribējies, lai arī vēsturiskais fons netiek grāmatā ierakstīs kā sauss vēstījums, bet gan vairāk atklātos tieši caur varoņu likteņiem, tomēr šādas vietas, kur autore izdarījusi atkāpi no literārā stāstījuma ir maz un principiāli grāmatas lasīšanu netraucē.

Klūgu mūks” ir krāšņs, vitāls un ārkārtīgi baudāms romāns, kas ieturēts fantastiski skaistās Latgales noskaņās. Ir taisnība, ka šai grāmatai nepieciešams atbilstīgs noskaņojums un diez vai tā būs ātri izraujama no viena vāka līdz otram, bet tas nekādā veidā nemazina grāmatas vērtību. Kad izvēlēsities lasīt šo grāmatu, gatavojieties lēnam baudījumam un monumentālam stāstam, kas pavērs skatu uz tiem mūsu valsts vēstures aspektiem, kas varbūt mazāk aprunāti un vēstīti.

Vērtējums:
9/10

Nosaukums: Klūgu mūks
Autors: Inga Ābele
Izdevējs: Dienas grāmata
Lappušu skaits: 432
Pirmizdevuma gads: 2014
ISBN: 9789984887661

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Teletūbijs

    24th November 2015 at 7:59 pm

    Kādu dienu izlasīšu, ieinteresēja latgaļu vārdu apgūšana lasot.

     
    • Spigana

      24th November 2015 at 8:29 pm

      Šī grāmata tieši būs ļoti piemērota šādam mērķim, jo latgaļu vārdi šeit organiski iekļaujas tekstā un to nozīme gandrīz vienmēr būs noprotama no konteksta. Un tais retajos gadījumos, kad nebūs – varēs lūgt padomu grāmatā iekļautajai vārdnīcai.

       
  2. Liene

    3rd December 2015 at 2:18 pm

    Paldies, ka izlasīji! Pati šo grāmatu izlasīju uzreiz pēc iznākšanas, bet Tavs apraksts sakārdināja uz atkārtojumu. :) Ir vēl tikai viena grāmata, kas ar vairāku gadu starplaiku mani atkārtoti sakārdina – arī sava laikmeta spilgts portrets, bet varbūt pie vainas pati Valmiera (mana bērnības pilsēta). Ja neesi lasījusi, silti iesaku Rozīša ‘Valmieras puikas’.

    Un sasmējos par Tavām dusmām vārdnīcas sakarā, man tā gadījies ar citām grāmatām, tāpēc tagad esmu kļuvusi ‘gudrāka’, ja ir sajūta, izšķirstu grāmatu meklējumos. Es gan domāju, ka esi patiesībā ieguvēja, jo mani sadusmoja biežā šķirstīšanās, kas bremzēja grāmatas ‘apēšanas’ ātrumu. Ja būtu manā varā, es uzstātu uz zemsvītras atsaucēm tās pašas lapas apakša.