Foto: Anda Kārkliņa
Tie, kas klausījās radio 5 raidījumu, jau zina, ka man bija iespēja ne tikai fotografēt Džefa Kinnija vizīti Latvijā, tiku arī pie nelielas intervijas.
Vispār ar Kinniju bija ārkārtīgi patīkami sarunāties, viņš šķiet visā ieinteresēts un ļoti pacietīgi atbild uz jautājumiem, kurus ir dzirdējis jau miljons reižu, pie kam atbild dažādi, bez iepriekš sagatavotām frāzēm, attiecīgi tālāk jau rodas iespēja sarunu virzīt jaunos laukos.
Interviju var noklausīties angļu valodā, bet zemāk var atrast manu mēģinājumu šo interviju pārtulkot latviski (brīdinu uzreiz – nekāds dižais tulks no manis neiznāk, jo domāt vienlaikus 2 valodās es neprotu).
Gregs sāk savu dienasgrāmatu ar apgalvojumu, ka vēlas būt slavens. Vai arī Jums bija šāds mērķis, kad bijā Grega vecumā?
Grāmatās es mazliet pasmaidu par faktu, ka visi amerikāņu bērni ir pārliecināti – viņi būs slaveni, visi būs prezidenti vai superzvaigznes. Ironiski ir tas, ka Gregs savā veidā patiešām ir kļuvis slavens.
Vai Jūs rakstījāt dienasgrāmatu?
Es nerakstīju dienasgrāmatu, kad biju bērns, bet man tāda bija vēlāk, kad man bija 20+ gadu, un no tās man radās ideja par Grega dienasgrāmatu.
Droši vien arī Jums, tāpat kā citiem amerikāņu bērniem, bija ideja, ka būsiet slavens, bet vai Jūs kādreiz domājāt, ka kļūsiet slavens rakstot grāmatas?
Nē, es nekad tā nedomāju, pie kam man pat nebija sajūtas, ka esmu slavens līdz brīdim, kad devos šinī pasaules tūrē. Šodien es ierados Latvijas lidostā un tur mani sagaidīja bērnu grupa ar karogiem – tas bija patiesi neticami, nekad iepriekš neesmu izjutis šādas emocijas.
Arī priekš Jums atrašanās šeit ir lieliska?
Jā, tā ir ļoti cilvēku mainoša pieredze. Rīga ir pēdējā pieturvieta šinī pasaules tūrē, es esmu bijis 13 dažādās valstīs un visu laiku domāju, ka mājās došos pavisam cits cilvēks, tikai es vēl nezinu, kā būšu mainījies. Pēc divām dienām es dodos mājās.
Kā jūtaties domājot par to, ka drīz dodaties mājās?
Es jūtos ārkārtīgi iepriecināts, jo tur ir manas mājas un mani bērni, man tur ir grāmatnīca, bet tanī pašā laikā ir mazliet skumji, jo šī ir bijusi ļoti spēcīga pieredze un es dievinu tikšanās ar bērniem, kas lasa manas grāmatas.
Ir patiesi apbrīnojami tas, ka pat bērni, kas parasti uz grāmatām skatās šķībi un tās nekad nelasa, ir iemīlējuši Jūsu grāmatas. Kur slēpjas Grega dienasgrāmatu pievilcība?
Es domāju, ka galvenokārt pievilcība ir tanī, ka šīs grāmatas ir jautras. Jau atverot grāmatu, ir redzams, ka to būs patīkami lasīt, tās lasīšana neizskatās pēc nopietna darba. Es pieļauju, ka ļoti bieži bērni atver grāmatu un tur ir milzum daudz teksta un viņiem ir grūti iedomāties, ka lasīšana būs jautra. Bet manās grāmatās es lasītājiem dodu komiksveidīgas ilustrācijas, tās ir kā mazas salas uz kurām var viegli aizpeldēt starp tekstu un es domāju, ka tas bērniem palīdz.
Man šķiet, ka grāmatu pievilcību vairo arī tas, ka Jūs nemoralizējat un nemācāt, kādiem bērniem būtu jābūt.
Es piekrītu. Ir daudz grāmatas, tai skaitā arī labas grāmatas, kas to dara, bet es domāju, ka vislabākās grāmatas ir tās, kuras ļauj bērniem pašiem veidot viedokli. Gregs nav varonis un bērni to saprot, viņi var smieties par Gregu.
Dažkārt gadās redzēt grāmatas, kas ar bērniem runā “no augšas uz leju” un, protams, bērni to ienīst. Kā Jūs no tā izvairāties?
Es no tā izvairījos tādējādi, ka sākumā domāju – es rakstu pieaugušajiem. Astoņus gadus, kurus pavadīju, strādājot pie grāmatas, es biju pārliecināts, ka rakstu grāmatu pieaugušajiem, kuri ir aizmirsuši, kā tas ir – būt bērnam. Es nekad nebiju iedomājies, ka grāmatu auditorija būs bērni un tas noteikti man palīdzēja.
Vai ir kaut kas, ko vēlaties novēlēt saviem latviešu lasītājiem?
Es vēlos pateikties maniem latviešu lasītājiem par milzīgo atbalstu – es šeit esmu bijis vien dažas stundas, bet es jau jūtu mīlestību un entuziasmu, kas plūst no šiem bērniem. Tāpēc es vēlos teikt – liels paldies, jūs padarījāt šo ceļojumu īpašu.
