Grāmatu Spīgana par grāmatām

Es jau labu laiku skandināju, ka nevaru vien sagaidīt Ievas jauno romānu “Mēness teātris”, jo biju dzirdējusi fragmentu no tā un jutos sasodīti ieintriģēta. Un vēlme izlasīt grāmatu tikai un vienīgi pieaauga brīdī, kad pirmo reizi ieraudzīju tās burvīgo vāku. Grāmatu veiksmīgi saņēmu tieši uz Ziemassvētkiem, traki laimīga sēdēju viesnīcā un lasīju.

Teātris ir noslēgta pasaule, kurā itin viss ir pakļauts seriālam. Ārpus seriāla aktieris nav nekas, viņam nav vārda, nav izvēles brīvības, nav personīgās dzīves. Tiesa gan, arī seriālos aktierim nekāda izvēles brīvība piešķirta netiek, toties labi aktieri tiek pie vārda un interesantām dzīvēm, tad nu jādara viss iespējamais, lai izpatiktu scenāristiem un par katru cenu noturētos pie savas lomas.
Bet ne visus šāda kārtība apmierina un katrs nu kuļas uz priekšu, kā prot. Viens grib sagraut teātri no iekšienes, cits vērpj intrigas, lai tik dabūtu labāku lomu, vēl kāds domā, ka ir iemīlējis aktieri, nevis viņa lomu. Un vēl jau ir mīms, kas sācis apzināties sevi.

Lieki nekautrējoties paziņoju, ka šī ir viena no labākajām latviešu fantastikas grāmatām. Ja ne pati labākā. Grūti tikai par šo brīnumu kaut ko uzrakstīt, jo šoreiz ir ļoti svarīgi, lai lasītājam pirms grāmatas atvēršanas nekas nebūtu samaitekļots – Ieva ir ļoti rūpīgi plānojusi, kuriem faktiem kurā brīdī jāatklājas, nebūs labi šo tīklu izjaukt.

Ievas spēcīgākā puse, protams, ir pasauļu būvēšana un īpaši spilgti tas jūtams šai romānā. Teātris ir pašpietiekama un ļoti smalki izbūvēta pasaule, patiesībā varētu pat teikt, ka teātris ir viens no romāna galvenajiem varoņiem. Savukārt sižets, varoņu motivācijas un vēlmes tiešā veidā izriet no uzbūvētās pasaules. Lasītājs, protams, šo pasauli tā uzreiz nemaz neredz, tā pamazām atklājas grāmatas gaitā, tāpēc par to varēju lēnām priecāties visu grāmatu un sajūsmināties, cik glīti viss sakrīt savās vietās.

Tomēr distopiskā pasaule nebūt nav vienīgā lieta, kas šinī grāmatā sajūsmina – tikpat iespaidīgs ir arī ideju dziļums un to daudzveidība. Patiesībā grāmata ir tik daudzslāņaina, ka ar vienu lasīšanas reizi diez vai izdevās notvert visas domas, visus simbolus, visu to mūsu sabiedrības attēlojumu, kas tik veiksmīgi iegūlies 300 lappusēs. Jādomā arī, ka skatījums uz šo grāmatu varētu kļūt citāds laika gaitā, jo jaunas personīgās pieredzes ļautu “Mēness teātrī” atklāt arvien jaunas un jaunas idejas.

Par ko īsti ir grāmata? Tas atkarīgs no katra lasītāja paša, bet es teiktu, ka par cilvēka dabu. Noslēgtā vide spilgti atklāj cilvēku kā tādu, šeit parādās gan visas nenovīdības, skaudības, intrigas un komunikācijas trūkums, gan vēlme palīdzēt, mīlēt, un dzīvot kaut kā “vairāk”, košāk, pilnīgāk. Pēc grāmatas izlasīšanas varētu ne tikai par sabiedrību un tās ietekmi uz indivīdu parunāt, bet arī kaismīgi padiskutēt par mākslu, teātri vai skatītāja un mākslas attiecībām.

Nevarētu apgalvot, ka varoņiem ir izteikti raksturi, bet šinī romānā tas ir tikai un vienīgi pluss, jo kāds gan dižais raksturs var būt kādam, kura dzīvi nemitīgi kontrolē, kurš nemaz neapzinās, ka var kaut kā citādāk. Šinī pasaulē viss ir pakārtots lielajai idejai un nav svarīgi, ka paaudžu maiņas rezultātā neviens vairs nenojauš, kāda tā ideja ir. Šovs turpinās un tu vai nu pielāgojies vai nonāc ārstu seriālā, kur tev aktieris, kas labākajā gadījumā spēj izrunāt vārdu “neiroķirurgs”, amputē kādu locekli vai izgriež kādu dzīvībai svarīgu orgānu.

Visu šo ideju blīvumu un smalki izstrādāto pasauli pavada Ievas ironiskais un brīžiem provokatīvais tonis, kas kombinācijā ar raitu darbību un lakonisku stilu padara grāmatu ļoti baudāmu un lasāmu ne tikai kā dziļu filozofiju, bet arī aizraujošu fantastikas romānu.

No šīs grāmatas nevajadzētu nobīties tiem, kas ar fantastikas un distopijas žanriem nedraudzējas, jo šis nekādā gadījumā nav klasiskais žanra pārstāvis. Un lasītajam vienmēr paliek izvēle, vai “Mēness teātri” uztvert kā aizraujošu distopiju vai varbūt kā postmodernu romānu, kurā ķidāta cilvēka būtība un nepatīkamais raksturs (es tā arī neizvēlējos un šim romānam piešķīru kaut kādu hibrīdžanru). Lai vai kā tur būtu ar katra iemīļotajiem žanriem, es silti iesaku lasīt šo grāmatu, jo tā ir laba, vērtīga un ilgi pārdomājama. Es pati viennozīmīgi šo grasos kādreiz pārlasīt.

Vērtējums:
10/10

Grāmatu saņēmu no izdevniecības “Zvaigzne ABC”.
Nosaukums: Mēness teātris
Autors: Ieva Melgalve
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Lappušu skaits: 320
Pirmizdevuma gads: 2015
ISBN: 9789934056802