RSS
 

Almajera muļķība. Džozefs Konrāds

25 Jan

Izskatās, ka Latvijā ir parādījusies vēl viena jauna mazā izdevniecība – Burtlicis Burkšķis (joprojām nevaru saprast, vai šis nosaukums mani mulsina vai tomēr nē). Pirms kāda laika saņēmu no šamiem e-pastu ar piedāvājumu izlasīt viņu pirmo grāmatu, mazliet it kā pašaubījos, vai tiešām būs manā gaumē, tomēr beigās piekritu, jo temats izklausījās interesants un šī paša autora cita grāmata ir manā 100 grāmatu projektā. Jāsaka, ka vīlusies un garlaikota noteikti nejutos, pie kam mani priecēja arī grāmatas vāka lakoniskais dizains.

No oficiālās anotācijas:
Kaspars Almajers ir vienīgais baltais vīrs, kas mitinās Malaizijas džungļu apmetnē uz Pantajas upes. Vietējo tirgotāju izputināts un paša sievas ienīsts, viņš ir samierinājies ar savu neapskaužamo likteni. Taču meitas negaidītā ierašanās atgriež viņam zaudētos spēkus un cerības atgriezties Eiropā. Ar kāda noslēpumaina tirgotāja palīdzību viņš plāno doties meklēt pasakainas bagātības, kuru noslēpumu zina vienīgi viņš…”

Visvairāk mani laikam pārsteidza grāmatas ārkārtīgi atsvešinātais stils. It kā ir aprakstītas vētrainas varoņu emocijas, bet piezemētā valoda un vispār aprakstu stils neļauj lasītājam identificēties ar kādu no varoņiem un lasītājs visas grāmatas garumā paliek strikti novērotāja lomā. Šī iemesla dēļ man “Almajera muļķība” atgādināja “Stoner”, kur arī bija raksturīgs šis vienmērīgais teksta plūdums, neieraujot lasītāju emociju virpuļos. Un jāatzīstas, ka man šāds stils sāk iepatikties arvien vairāk – citkārt grāmatās ļoti izteikti nostājos kāda varoņa pusē, bet šeit man tiek dota iespēja tā bezkaislīgi izvērtēt katra varoņa rīcību, analizēt iemeslus un galvā izspēlēt alternatīvus scenārijus.

Diezgan ilgi domāju, kā lai pasaka, par ko šī nelielā grāmata vispār ir. Protams, kā jau 19. gs. literatūrai piedienas, rasisms un seksisms šeit sit augstu vilni, tomēr uz beigām parādās arī neparasti progresīvas idejas, īpaši jau paša Almajera domāšanā, viņš arī bija vienīgais, kuru man beigās bija mazliet žēl, jo viņš bija tik tuvu laimes atrašanai, bet audzināšana un kultūras ietekme viņu piespieda pie zemes un tā arī neļāva pacelties līdz labākai dzīvei. Varētu teikt, ka grāmata tad arī vēsta par to, kāda muļķība ir akli pakļauties sabiedrības ietekmei un individuāli neizvērtēt sabiedrībā iemācītās kultūras un morāles normas. Pie viena grāmata ļauj arī padomāt par to, cik spēcīga ir šī ieaudzinātā kultūra, ja jau reiz Almajers pat nedzīvojot savā kultūrā tomēr strikti cenšas pieturēties pie tās normām, jo citādi tak viņš būtu “mežonis”. Katrā ziņā, kad izdodas izlauzties cauri 19. gs. rasismam, grāmatā var atrast vairākas ļoti vērtīgas idejas.

Protams, pie katras mazās izdevniecības parādīšanās, ir zināmas bailes ņemt lasīt grāmatu, jo nav skaidrs, cik veiksmīgs būs tulkojums. Šīs grāmatas gadījumā man radās iespaids, ka tulkojums kopumā ir labs un veiksmīgs, vienīgi būtu prasījies pēc kāda piekasīgāka redaktora un padomdevēja. Piemēram, grāmatas visemocionālākajā ainā patiesi nevajadzēja angļu “slipper” iztulkot kā “iešļūcenes”. Nu kādas, bļāviens, iešļūcenes 19. gadsimtā? Pelnrušķīte uz kāpnēm arī iešļūceni atstāja? Bet vispār šādi misēkļi bija minimāli un īpaši aiz tulkojuma es lasīšanas gaitā neaizķēros, un tā iešļūcene bija vienīgais gadījums, par kuru patiešām gribējās paburkšķēt.

Jāsaka, ka grāmata man patika. Gluži favorītu plauktiņā nenonāks, bet lasīt bija vērts un principā iesaku arī citiem. Un jācer, ka jaunajai izdevniecībai darbs veiksies un mums būs iespēja latviešu valodā vairāk lasīt klasiķu darbus, kas līdz šim nepelnīti pamesti novārtā.

Vērtējums:
8/10

Grāmatu saņēmu no izdevniecības “Burtlicis Burkšķis”.

Nosaukums: Almajera muļķība
Autors: Džozefs Konrāds
Tulkotājs: Gatis Višņevskis
Izdevējs: Burtlicis Burkšķis
Lappušu skaits: 193
Pirmizdevuma gads: 1895
ISBN: 9789934146893

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 
 

Leave a Reply

 

 
  1. Inese

    26th January 2016 at 1:03 pm

    Paldies par ieskatu. No savas puses silti iesaku izlasīt “Tumsas sirdi”.

     
    • Spigana

      27th January 2016 at 1:24 pm

      Jā, skatos, ka tā ir autora vislabāk novērtētā grāmata. Noteikti plānoju no šī autora lasīt vēl kaut ko, tad nu nākamā varētu būt “Tumsas sirds”.