RSS
 

Lielākais brīnums. Tomass Glaviničs

11 Feb

Cik labi, ka grāmatām uz vāka mēdz likt arī tulkotāja vārdu, jo citādi es šo grāmatu lasījusi nebūtu vispār – anotācija ar tekstiem par lielo mīlestību krietni lika šaubīties un grāmatu lasīt tomēr ņēmos tikai tāpēc, ka Silvija Brice tulkojusi. Jāsaka paldies visiem literatūras dieviem, ka tomēr nepalaidu garām vienu brīnumaini spēcīgu līdzpārdzīvojumu.

Jonasu audzināšanā pieņem viņa labākā drauga Vernera vectēvs Piko, kurš ir ja ne gluži mafijas krusttēvs, tad kaut kas ļoti tuvs tam gan. Katrā ziņā Jonasam par naudu savā dzīvē satraukties nevajadzēs nekad un viņš bauda patiesi iespaidīgu izglītošanos pagalam netradicionālos ceļos.
Grāmatas darbība risinās laikā, kad jau krietni pieaugušais Jonass kāpj Everestā un šī pārdzīvojuma ietekmē atceras visu savu dzīvi, kuru nudien nevarētu nodēvēt par parastu.

Jā, protams, ir jau šinī grāmatā arī tā lielā mīlestība un Marija ir viens no centrālajiem tēliem par spīti tam, ka pati romānā darbojas minimāli, bet šīs grāmatas tematika nekāda gadījumā nav romantika. Patiesībā grāmata rokas dziļi cilvēka esamībā un esamības jēgā, kā arī pēta to, ko cilvēki varētu iesākt ar savu dzīvi tad, ja materiālie līdzekļi nekad nebūtu šķērslis pilnīgi nekam.

Pirmajā brīdī Jonass varētu izklausīties pēc ekscentriska bagātnieka, kas nezina vien kā no savas naudas atbrīvoties, tomēr šis priekšstats būtu pagalam maldīgs. Patiesībā Jonass ir meklētājs. Viņš meklē dzīves piepildījumu, cilvēka jēgu un dara to visai apbrīnojamos veidos. Jonasa idejas un vērienu var tikai apbrīnot, tomēr vissimpātiskākā viņa īpašība ir nesatricināmais iekšējais miers, kas ļauj turpināt netradicionālo dzīves ceļu un meklēt labāku pasauli.

Sākumā šī grāmata bija jālasa ļoti lēnām un piesardzīgi, rūpīgi katra atrastajai atslēgai jāpiemeklē īstā slēdzene un pamatīgi viss jāapdomā. Autors ir parūpējies, lai lasītājam šāda lēna un pamatīga grāmatas lasīšana nesagādātu nekādas problēmas, jo stāsts ir sadalīts nelielos gabaliņos, un pēc katra no tiem pienākas ieturēt pauzi. Viss mainās grāmatas pēdējā trešdaļā, kad piepeši ar aizturētu elpu gribas rautin rauties uz priekšu, lai noskaidrotu, vai grāmata beidzas pareizi. Tomēr lasīšanu pavada arī žņaudzošas bailes – bet ja nu Jonass neizturēs? Un pašās beigās jau gribas skaļi kliegt: “Jonas, tu nolāpītais muļķi, ej! Kāpēc tu stāvi?! Nu ej taču! Kāda gan jēga uzrāpties Everestā, ja tu nevari nokāpt lejā?! Kusties, idiot!” Jādomā, ka nav nekāds maiteklis atklājums, ka Jonass Everestā patiesi uzkāpj – par to šaubas grāmatas gaitā nerodas. Bet par to, vai viņš nokāps lejā – o, par to gan ir vērts baiļoties.

Viens no iemesliem, kāpēc es vispār pievērsu uzmanību šai grāmatai, ir tas, ka mani mulsina visa šī Everesta tūrisma padarīšana. Man nekad līdz galam nav skaidrs, kas cilvēkus dzen doties tik bīstamā tūrisma pārgājienā, un jo īpaši mulsina tas atkritumu daudzums, kādu “alpīnisti” atstāj kalnā. Un arī te grāmata neliek vilties – vismaz vienu atbildi uz šo jautājumu es atradu un es jau nekad neesmu šaubījusies par to, ka neeksistē viena, pareizā motivācija.

Šī grāmata visai pamatīgi iztriecās līdz apziņas dziļumiem un es esmu neizteicami laimīga par to, ka tomēr šo grāmatu izlasīju. Katrā ziņā šis bija pamatīgs piedzīvojums un Jonass man bija ārkārtīgi simpātisks.

Citāts no grāmatas:

Tas, ko tu meklē, jau ir tevī.”

Vērtējums:
9/10

Grāmatu saņēmu no izdevniecības “Zvaigzne ABC”.

Nosaukums: Lielākais brīnums
Autors: Tomass Glaviničs
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Lappušu skaits: 368
Pirmizdevuma gads: 2013
ISBN: 9789934054839

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 
 

Leave a Reply