Par to, ka māksliniekam Artūram Bērziņam būs grāmata, es zināju jau kādu laiku iepriekš un ziņkārība par to, kas tad šis būs par zvēru, bija jau tad. Skaidra lieta, ka tas nebūs kaut kas parasts, un tā arī ir – Bērziņa romāns ierindojams reti sastopamajā weird fiction žanrā, un grāmata ir neapšaubāmi dīvaina. Vai “dīvaina” ir labi vai slikti – tas savukārt jau atkarīgs no lasītāja.
Karlīnas dzīve rit kā ierasts – tikko veiksmīgi nokārtota sesija, vecāki ierasti sēž pie seriāliem, vectētiņš ierasti burkšķ par meiteņu nepiedienīgo apģērbu un Karlīna dodas uz klubu nosvinēt sesijas beigas. Bet visam pa vidu uzrodas Rihards, kura stāsti par paralēlām pasaulēm, dīvainām laiktelpām, iztīrītām atmiņām un Vērpējiem, kas izsūc cilvēku smadzenes, itin nemaz neierakstās normālības rāmjos, tieši tāpat kā sekojošie notikumi nekā nav uzskatāmi par pierastiem un ikdienišķiem.
“Visuma vērpēji” ir grāmata, kurai jātuvojas ar atvērtām smadzenēm, un tās lasīšanai jāieslēdz zināms pusapziņas stāvoklis, kas ļauj izlasīto tekstu pārgremot par kaut ko saprotamu. Loģika un vēss aprēķins šai grāmatai nederēs, šķietami nav arī vajadzības sev mēģināt izskaidrot katru uz papīra nodrukāto frāzi. Ja izdosies saglabāt smadzenes viegli peldošā stāvoklī, šī grāmata būs baudāma un izgaršojama. Ja nē… Nu tad tas viss izklausīsies pēc pamatīga sviesta ar tarakānu piejaukumu.
Arī pats autors ar skaidrojumiem nekā neaizraujas, sak, pats lasītājs taču ir gana inteliģents cilvēks, lai viss nebūtu ar karotīti jāielej mutē. Īsais romāns ir pieblīvēts ar popkultūras un filozofijas atsaucēm, arī pasauļu skaidrojumi nāk no augstajiem plauktiņiem un principā nekas te nav vienkārši. Un nekas arī netiek skaidrots. Ja lasītājs saprata, ļoti labi. Ja nesaprata – vienmēr paliek iespēja sevi izglītot. Man gribētos, lai vairāk autoru iemācītos neauklēties ar saviem lasītājiem, par šo žetons Bērziņam.
Izteikti jūtams, ka autors ir mākslinieks – grāmata ir vizuāli piesātināta un tās lasīšana iztēlē zīmē spilgtas bildes, kurām ne vienmēr ir saistība ar mums pieejamo realitāti. Arī valoda mani ievilka – grāmatā daudz izmantots latviešu slengs un lielākoties veiksmīgi, kas kaut drusku piezemēja šo grāmatu un atgrieza visu pasākumu mūsu laiktelpā. Jā, jā, nu bija pāris neveiklas vietiņas, kur runāto tekstu nebija izdevies pārnest uz rakstīto, bet ko padarīsi.
Vienīgais, kas mani tomēr nomāca, ir tas, ka grāmatas sižets ir visnotaļ prasts un simtreiz pārmalts. Protams, varētu jau runāt par to, ka šādām grāmatām sižets ir mazsvarīgs un principā varētu pat neeksistēt, bet tomēr – ja jau autors raksta smalki, tad gribas arī smalku sižetu. Un es tā arī līdz galam nesapratu, kāpēc uz grāmatas vāka lepni gozējas zīme “18+”. Bija jau tur pārītis lamu vārdu un varbūt viens vai divi zīmējumi balansēja uz tikumības robežas, bet, godīgi sakot, mani nepameta sajūta, ka šis ir vairāk reklāmas triks.
Vai es grāmatu kādam ieteiktu lasīt? Dies pasarg, nē! Vai es grāmatu izbaudīju? Protams! Bet šeit jāņem vērā, ka daudziem ar šo romānu galīgi nebūs pa ceļam un es neriskētu noteikt, kuram šis pasākums izklausīsies pēc sviesta kvadrātā, bet kurš aizlidos grāmatai līdzi. Un vienmēr jau pastāv risks uzrauties uz lasītāju, kuram viss pieniņš jau izsūkts, tur bez variantiem.
Vērtējums:
8/10
Grāmatu saņēmu no izdevniecības “Zvaigzne”.
Nosaukums: Visuma vērpēji
Autors: Artūrs Bērziņš
Izdevējs: Zvaigzne
Lappušu skaits: 224
Pirmizdevuma gads: 2017
ISBN: 9789934065620
Vienkārši Māra
22nd April 2017 at 1:34 pm
Biju uz grāmatas prezentāciju un tajā pašā dienā iegādājos arī grāmatu un labi, ka tā, jo izlasot recenziju, varbūt novilcinātos par sliktu grāmatai. Pēc grāmatas izlasīšanas ilgi nevarēju atjēgties. Lai arī Visuma Vērpēji ir ļoti izklaidējoša un viegli lasāma grāmata, tā visnotaļ nav “izklaidējošā literatūra”, un vērtēt to tīri pēc izklaides literatūras vai noteikta žanra kritērijiem ir aplami, jo, ja godīgi, neko tādu līdz šim nebiju lasījusi. Un apgalvot, ka vairums nesapratīs ir vīzdegunīgi. Lai arī daudzi vārdi man likās sveši. kopējā doma bija pavisam skaidra. Šeit jāpiekrīt recenzijas autorei, ka grāmatu var lasīt arī neizskaidrojot sev katru frāzi, jo vienalga būs aizraujoši. Šī grāmata ir lieliska vakcīna pret tajā minēto “pieniņa atslaukšanu” un ieteiktu to izlasīt jebkuram, kurš ir atvērts nestandarta idejām un ir uzdevis sev jautājumu, priekš kam viņš eksistē. Paldies autoram par lietu pasniegšanu jaunā gaismā!