RSS
 

Novembrī jālasa latvieši

01 Nov

_MG_7708-blog

Novembris ir izcili piemērots laiks tam, lai ieritinātos klubkrēslā zem segas un veltītu laiku grāmatām, jo īpaši – latviešu grāmatām.

Jau ceturto gadu novembra sākumā visus aicinu uz man mīļu akciju – novembrī izlasīt vismaz vienu latviešu grāmatu. Noteikumi nav sarežģīti – atrodam vienu latviešu grāmatu, ko vēlamies izlasīt un ķeramies tik klāt. Viss. Tieši tik vienkārši. Nav nepieciešams ar to dalīties sociālajos tīklos (lai gan jāatzīst, ka tas krietni palīdzētu literatūrai vispār), nav jāatskaitās, tikai jāizlasa.

Kāds ir mans mērķis uz šo aicinot? Pirmkārt, man šķiet, ka latviešu literatūras lasīšana ir lielisks veids kā svinēt novembri un Latvijas neatkarību. Mums ir skaista valoda un lieliski rakstnieki, kas prot to likt lietā, un šis ir lielisks brīdis to atcerēties. Otrkārt, daudziem skolas laiku obligātā literatūra ir apziņā atstājusi tādas rētas, ka joprojām šķiet, ka latvieši raksta vienas vienīgas gaudu dziesmas par skumīgām reņģēm. Bet tā nav! Man gribētos, lai vairāk cilvēku atklāj to, cik netaisns ir šis priekšstats.

Līdz šim es katru gadu esmu dalījusies arī ar grāmatu ieteikumiem, bet atzīstos, ka šogad man ar grāmatu lasīšanu ir vedies tā čābīgi un neesmu izlasījusi tik daudz un to visu, ko gribētos, tāpēc šogad dalos nevis ar labām grāmatām, ko jau esmu izlasījusi, bet gan idejām, ko man pašai gribētos šomēnes izlasīt. (Es, protams, neceru uz visa šī saraksta izlasīšanu, bet izlēmusi par labu vienai grāmatai arī vēl neesmu.)

Piena ceļa dvēseles. Latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāsti. Šo es lasu šobrīd un Zvaigznes fantāzijas un fantastikas konkursa rezultāts ir grāmata, ko es vienmēr gaidu ar lielu nepacietību.

Sarkanais dzīvsudrabs. Arno Jundze. Sērija “Mēs. XX gadsimts” vispār ir kaut kas brīnišķīgs un Jundze par deviņdesmitajiem gadiem raksta lieliski.

Oki doki! jeb Kad mēs augām. Dzintars Tilaks. Šis izklausās pēc vieglas, un cerams jautras lasāmvielas. Kopš izlasīju Tilaka grāmatu par pazudušo kaķi (“Čomiņš”) domāju, ka gribu no šī autora izlasīt vēl kaut ko.

Paisums. Inga Ābele. Jo “Klūgu mūks” uz mani atstāja tādu iespaidu, ka gribu šo autori lasīt vēl.

Duna. Inga Ābele. Vēl viena “Mēs. XX gadsimts” grāmata un vēl viena, ko sarakstījusi Inga Ābele.

Melu meistars. Baiba Zīle. Par šo grāmatu zinu ļoti maz, bet dzirdētais mani ir krietni ieintriģējis.

Šis saraksts, protams, nekādā veidā neatspoguļo visas tās lieliskās latviešu grāmatas, ko būtu iespējams šobrīd izlasīt, bet varbūt šis apkopojums vēl kādam bez manis palīdzēs izvēlēties lasāmvielu novembrim.

Latvieti, izlasi novembrī latviešu grāmatu!

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Andris G

    1st November 2017 at 12:33 pm

    Un es, muļķis tāds, izlasīju jau oktobrī…

     
    • Spigana

      1st November 2017 at 12:58 pm

      Neviens taču neteica, ka tikai novembrī jālasa. 😀

       
      • Andris G

        1st November 2017 at 1:55 pm

        Jā, bet jau atkal pie latviešiem ķerties varbūt nemaz vairs tā negribēsies :(

         
  2. Mairita

    1st November 2017 at 9:50 pm

    Tu esi aizsākusi brīnišķīgu lasīšanas akciju :) Es šogad lasīšu trīs dzejas krājumus un varbūt arī drusku prozu.

     
  3. Imagine

    1st November 2017 at 10:13 pm

    Par latviešu literatūru ir tā, kā tu saki – pirmās asociācijas “drūma, ļoti nopietna, prasa iedziļināšanos, nelaimīgas/saldsērīgas beigas, viss ir slikti, pat ja tagad ir labi, kārtējais stāsts par karu, okupāciju, daudzcietušām, bet stiprām dzimtām, traģiskiem likteņiem utt.”, līdz ar to, ja atpūtai ir jāizvēlas kārtējais ārzemju sieviešu/piedzīvojumu/zinātniskās fantastikas/fantāzijas romāns, latviešu autoriem priekšroka netiek dota. Un no visa lasītā ļoti maz ir tādu, kas ir bijuši patiešām pozitīvi un kurus gribētos pārlasīt.

    Man, piemēram, ļoti pietrūkst kvalitatīva vieglās literatūras žanra latviešu valodā (vienas nakts romāni, piemēram) vai arī fantāzijas romāni, kuros varoņi nebūtu ar neveikliem vārdiem, kokaini un darināti pēc sveša parauga, bez latviskas identitātes. Tāpēc šajā jomā, manuprāt, vēl aizvien nepārspētas ir latviešu tautas pasakas, teikas un nostāsti.

     
    • Spigana

      2nd November 2017 at 9:51 am

      Hmm, pie vienas nakts romāniem neko ieteikt nemācēšu (garāmejot esmu dzirdējusi par “Saplēstajām mežģīnēm”, bet par kvalitāti neko nezinu), savukārt fantāzijas žanrā Tev noteikti jāiepazīstas ar Ievas Melgalves rakstīto. Latviskā identitāte varbūt tur sastopama mazāk, bet viss pārējais ir lieliski. Vēl es visiem ciesi rekomendēju Toma Kreicberga “Lopu ekspresi” – tas gan arī daļēji ir par Sibīriju, bet diezgan citā aspektā, nekā pierasts lasīt, un lielākā daļa tomēr ir par latviešu čali, kas mēģina izsisties Volstrītā.

       
    • Baiba Z

      2nd November 2017 at 12:28 pm

      Mana gramata galigi nav druma :)))!