RSS
 

Novembrī jālasa latvieši

01 Nov

_MG_0046-blogs

Tā runā, ka pie tradīcijām vajagot turēties, tāpēc novembri nu jau ierasti sāku ar aicinājumu sev un citiem: “Latvieti, izlasi šomēnes vienu latviešu grāmatu.”

Šogad man šis aicinājums ir personīgi svarīgāks, jo tā kā šobrīd dzīvoju teju tikai uz audiogrāmatām, latviešu literatūra man šogad ir gājusi secen un saraksts ar latviešu grāmatām, ko taču tik ļoti gribētos izlasīt aug griezdamies.

Novembris ir lielisks laiks atgriezties pie latviskā un atcerēties, ka latvietis, latvisks, latvietība – tie nav tikai rakstaini cimdi, pelēkie zirņi ar speķi vai čīkstēšana par to, ka latvieši to vien dara kā čīkst; tas ir kaut kas, ko katrs sev drīkst izvēlēties pats, un parādīt skaistu pigu visiem tiem nabaga cilvēkiem, kas iedomājušies, ka latvietība ir kaut kas standartizēts, izmērāms un visiem vienādi pielāgojams. Grāmatas šai lietai izcili palīdz, tās ļauj gan atrast sevi, gan drusku labāk saprast citus; un pasaule vispār būtu labāka vieta, ja mēs vairāk lasītu grāmatas.

Akcijas” noteikumi ir tikpat vienkārši kā katru gadu – ņem latviešu autora grāmatu un izlasi to. Nav svarīgi, vai tā ir jauna, svaigi izdota grāmata vai kaut kas no klasikas, nav svarīga tēma vai vāka dizains, nav svarīgi, vai citi šo vispār uzskata par lasīšanas vērtu grāmatu. Nav arī nekur jāatskaitās, bet hei, lielīšanās ar izlasītajām grāmatām ir pasaulē labākā lielīšanās, un soctīklos šim varam izmantot #LasiLatviešus.

Šogad man īsti nav svaigu ieteikumu, ko varētu izlasīt akcijas ietvaros, bet vienmēr ir iespēja palūkot sarakstus, ko esmu sastādījusi iepriekšējos gados. Ieteikumu vietā saliku kopā nelielu sarakstu ar grāmatām, ko es pati labprāt izlasītu:

Maskačkas stāsts” Luīze Pastore – es esmu viens no tiem neveiksminiekiem, kas šo grāmatu nenopirka pirms beidzās tās tirāža, un man visu laiku kremt, ka visi tā sajūsminās par Maskačkas stāstiem, bet es neesmu lasījusi. Bet tikko ir svaigi izdots jauns grāmatas metiens un man ir plāns šomēnes beidzot sev sagādāt eksemplāru.

Vēsais prāts” Ieva Melgalve – vēl neizdota grāmata, bet es ceru, ka “drīzumā” varētu iztulkoties kā “novembrī”. Un tas, ka es esmu gatava lasīt jebko, ko Ieva sarakstījusi jau tā kā ir zināms.

Tad redzēs” Dace Vīgante – Daces pirmais stāstu krājums ieurbās dziļi manā sirdī, un nu ir pieejams jauns krājums.

Mēs. Latvija, XX gadsimts” – šogad ir noslēgusies viena no mūsdienu nozīmīgākajām latviešu literatūras sērijām, mans mērķis, protams, ir savā grāmatplauktā ieviest un izlasīt visas šīs sērijas grāmatas.

Es nekad nerunāju muļķības” Guntis Berelis – es nevaru paiet garām grāmatai ar tik klaji apmelojošu nosaukumu.

Melnais akmens” Aivars Kļavis – šo es iesāku lasīt jau gada sākumā, bet ceļojumi visu sajauca kājām gaisā, tagad gribu atgriezties pie šīs burvīgās triloģijas, kuru ilustrē absolūti brīnišķīgi 8. klases skolēna zīmējumi.

Priekā un tiekamies grāmatās!

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Fledis

    3rd November 2018 at 5:37 pm

    Nupat pabeidzu Skolotājus, bet vispār pilsētas bibliotēka nāca ar priekšlikumu izlasīt 100 latviešu grāmatas, tā ka ar vienu novembri vien būs par maz. Vajadzēja saraut cītīgāk, bet bija arī tik daudz cita lasāma… Varbūt kādas 60 sanāks, bet akcijas uzvarētājs acīmredzot būs kāds cits.