RSS
 

Senlin Ascends. Josiah Bancroft

03 Jan

Es par šo grāmatu nebiju pat dzirdējusi līdz brīdim, kad Asmo man to atsūtīja Ziemassvētku dāvanā; lieki nedomāju, anotācijas nelasīju un uzreiz ķēros klāt lasīšanai. Pa svētkiem gan klausīties grāmatas sanāk mazāk, tāpēc lasīšana ievilkās līz pat 3. janvārim, bet tas laikam uz labu – ja jau reiz gads iesākts ar brīnišķīgu grāmatu, varētu cerēt, ka tā arī turpināsies.

Tomass Senlins ir maza zvejniekmiesta skolas direktors, tāds diezgan tipisks grāmatu sausiņš ar pamatīgi norūsējušiem uzskatiem. Tomēr viena pamatīga aizraušanās viņam ir gan – slavenais un mītiskais Bābeles tornis – un uz to tad arī mūsu galvenais varonis dodas medusmēneša ceļojumā ar savu jauno sievu Mariju.
Tiesa gan, ceļojumu apraksti un leģendas izrādās maigi izsakoties nepraktiski ceļveži un jau pirmajā dienā viss saiet grīstē – Senlins pie Bābeles torņa pazaudē savu sievu un tā vietā, lai pāris nedēļas mierīgi mērcētos spa, Senlins kuļās no vienām nepatikšanām uz otrām, mēģinot atrast Mariju.

Jāatzīst, ka grāmatas sākums mani īpaši neuzrunāja un brīžam bija grūti iegrimt grāmatā, jo totāli nesimpatizēja galvenais varonis. Senlins ir tipisks pelēks tirliņš, kas pirmo reizi ieraudzījis pasauli un tagad ir tā apstulbis, ka īsti nespēj ne soli paspert. Es visu laiku gaidīju, kad tad beidzot stāsts pārslēgsies uz Mariju ar cerību, ka varbūt viņa glābs situāciju un būs saprātīgākā no abiem, bet autoram padomā ir cita spēlīte, un sākotnēji gļēvais varonis grāmatas gaitā piedzīvo milzīgu (bet tomēr ticamu un reālistisku) izaugsmi un līdz grāmatas beigām viņš jau sāk šķist ij simpātisks, ij līdzi jušanas vērts.

Arī žanriski grāmata īsti nestāv uz vietas un pamazām maina gan noskaņu, gan stāsta tempu. Ja sākumā man šķita, ka šis brīnišķīgi dīvainais stāsts noskaņas ziņā velk uz maģisko reālismu, tad vēlāk tas tomēr pārliecinoši sevi piesaka stīmpanka notīs, un dara to izveicīgi un neuzbāzīgi. Vispār jau man parasti stīmpanks simpatizē, bet šī grāmata īpaši izceļas ar to, ka stīmpanks nav tās pašmērķis, bet gan gaumīgs ietvars, kas rotā meistarīgi veidotu stāstu.

Ne mazāk brīnišķīga ir arī pasaules uzbūve ar tās centrālo Bābeles torni. Šai pasaulē Bābeles tornis ir pavisam reāla, eksistējoša būve, tomēr tas nemazina Torņa mītiskumu – neviens nezina, cik tam stāvu; neviens nezina, kas to cēlis; neviens nezina tā patieso būtību. Katrs Torņa stāvs ir neliela karaliste, katrā stāvā savi likumi un savi izaicinājumi. Torņa izpēti autors ir ārkārtīgi veiksmīgi savijis ar Senlina izaugsmi, viņu stāsti risinās kopā un jo augstāk kāpj Senlins, jo intriģējošāks kļūst Tornis. Un, ja grāmatas sākumā man par Torni bija neliela interese un Senlinu nekāda interese, tad uz grāmatas beigām es jau biju pamatīgi saintirģēta un nupat taisos ķērties klāt sērijas otrajai grāmatai.

Nav ne jausmas, kāpēc šī sērija nav nonākusi plašākas sabiedrības uzmanības lokā, jo šķiet, ka šis ir tieši tas, pēc kā fantāziju lasošā sabiedrība šobrīd ir izsalkusi, un stāsts pārsteidz ja ne gluži ar ekstra oriģinālu sižetu, tad svaigu manieri un gaumīgu vizuālo noformējumu gan. Katrā ziņā es šai grāmatai novēlu iegūt pelnīto popularitāti un ceru, ka pēc šīs sērijas (kas vēl nav pabeigta) autors radīs vēl kaut ko tikpat aizraujošu un burvīgi intriģējošu.

Vērtējums:
8/10
(Uz augstāku vērtējumu es tomēr nepavilkos lēnā sākuma dēļ un tāpēc, ka autors Mariju pavisam nostūmis malā, bet es vēl ceru, ka tas tiks labots nākamajās grāmatās.

Citāti:

Senlin did not believe in that sort of love: sudden and selfish and insatiable. Love, as the poets so often painted it, was just bald lust wearing a pompous wig. He believed true love was more like an education: it was deep and subtle and never complete.”

Mirrors are not so honest as one might think. They can be mugged at, bargained with, and one can always ferret out a flattering angle.

Each spring, the schoolhouse was painted white as a bride, and every year the oceanic elements slowly undressed it.”

Nosaukums: Senlin Ascends
Autors: Josiah Bancroft
Sērija: The Books of Babel
Lappušu skaits: 448
Pirmizdevuma gads: 2013

FacebookTwitterPinterestWhatsAppEvernote
 

Leave a Reply

 

 
  1. Ints Valcis

    3rd January 2019 at 4:37 pm

    Prieks, ka patika. Otrā grāmata būs vēl labāka. Un ļaudis mēļo, ka trešajā autors esot pārspējis pats sevi un to uzrakstījis pavisam labi (es tam neticu), lai gan pat orto ar neticēju. Sākums ir tāds iestiepts un es diezgan tā dēļ šaubījos vai tev vērts dāvināt. Pats savulaik pirmās divas nopirku, kad autors vēl nebija atzīts un izmisīgi centās nopārdot savus pašfinansētos pārsimts eksemplārus. Tagad jau viņš ir Orion paspārnē. Diemžēl līdz ar to manas pirmās divas tagad pēc formāta atšķirsies no pēdējās.