Ziemassvētki ir gada vienīgais laiks, kad lasāmo mēģinu saskaņot ar sezonu- t.i. Ziemassvētkos lasu Ziemassvētku tematikas grāmatas (vai stāstus un pasakas kā šogad). Ne vienmēr tas izdodas, jo ne vienmēr izdodas iepriekš sākto grāmatu piebeigt pirms Ziemassvētkiem un dažkārt rindā gaida kaut kas pārāk kārdinošs, bet šogad izdevās. Šogad īpaši gribējās lasīt kaut ko ļoti ziemassvētkainu, jo Ziemassvētku sajūtas kā nav tā nebija (neesošais sniegs pie vainas, protams) un vispār pēdējā mēneša laikā esmu bijusi pilnīgs grumpy cat.
Tā nu izskrēju cauri vairākiem sarakstiem ar labākajām Ziemassvētku grāmatām un beigās apstājos pie vairākiem veciem stāstiem, kurus žigli varēju ielādēt Kindlē caur Gūtenberga projektu vai nopirkt par smieklīgām naudiņām.
Jāatzīst tomēr, ka šogad ar to Ziemassvētku lasāmvielu man vairāk neveicās, nekā veicās un Ziemassvētku sajūtu tā arī nenoķēru.
A Christmas Carol. Charles Dickens
Šo grāmatu jau sen biju nolūkojusi un gribēju izlasīt, kā nekā tā parādās visos Ziemassvētku literārajos sarakstos un nereti tiek dēvēta par labāko Ziemassvētku grāmatu.
Scrooge ir skopulīgs un nīgrs vīrelis bez ģimenes, kas ienīst Ziemassvētkus, bet tad viņam trīs eņģeļi dod iespēju ieskatīties pagātnes, tagadnes un nākotnes Ziemassvētkos un redzētais pilnībā izmaina līdz šim neciešamo cilvēku.
Šo grāmatu mierīgi varu novērtēt vienā vārdā: vilšanās. Galvenokārt jau tāpēc, ka šāda tipa stāsti nu jau ir lasīti un redzēti simtiem reižu, nekā pārsteidzoša šeit vairs nav un tas nekas, ka šis bija viens no pirmajiem.
Nebija īsti skaidrs, kāpēc tad Scrooge vispār ir tāds naids pret Ziemassvētkiem (nu, visādi personīgi pieņēmumi man ir, bet grāmatā tas praktiski nebija aprakstīts) un arī tās brīnumainās pārvērtības šķita vai nu pārāk žiglas vai samākslotas.
Katrā ziņā stāsts mani absolūti nespēja aizķert un tā labākā īpašība bija tā, ka tas bija īss. Vislabāk man noteikti patika sākumdaļa, tur vismaz kopā ar Scrooge varēju rūkt uz Ziemassvētkiem.
Tomēr par spīti manai nepatikai, es pieļauju domu, ka kādos veiksmīgākos Ziemassvētkos šo pārlasīšu un varbūt man patiks labāk, jo nevaru apgalvot, ka šī būtu slikta grāmata. Mums vienkārši katastrofāli nebija pa ceļam.
Citāts:
“If I could work my will, every idiot who goes about with ‘Merry Christmas’ on his lips, should be boiled with his own pudding, and buried with stake of holly through his heart.”
Vērtējums:
5/10
The Nutcracker. E. T. A. Hofman
Pēc Dikensa pievārēšanas sapratu, ka uz šādas nots Ziemassvētku lasīšanu beigt nevar un paņēmu lasīt vienu no savas bērnmības mīļajām pasakām- Riekstkodi.
Marija Štālbauma Ziemassvētkos zem eglītes atklāj brīnišķīgu dāvanu- Riekstkodi un uzreiz šai rotaļlietai sirsnīgi pieķeras. Un tad pusnaktī sāk atklāties brīnumainas lietas- Riekstkodis patiesībā ir apburts jauneklis, kuram nākas cīnīties ar septiņgalvaino žurku ķēniņu, bet Riekstkoža likteni labot var tikai Marija.
Vispirms mēģināju lasīt latvisko versiju, kas iekļauta Sprīdīša bibliotēkā, bet absolūti nejutos aizrauta un kādu brīdi jau baidījos, ka būšu sabojājusi sev ļoti mīļu pasaku. Nogarlaikojos tik ļoti, ka aizmigu uz grāmatas uzreiz pēc tam, kad Fricis Riekstkodim izlauza zobus. Bet kaut kur miegā biju izfunktierējusi, ka pasakai jādod otru iespēju un jālasa tā angliski (par spīti tam, ka angļu nav tās oriģinālvaloda). Amazonē par Ziemassvētku cenām iepirku glītu anglisko versiju un šoreiz viss uz priekšu gāja lieliski un pasaka mani sajūsmināja tikpat ļoti kā bērnībā.
Mani ārkārtīgi aizrāva pasakā izmantotā sapņu un murgu tematika, kas tiek pasniegta kā īstenība, un vispār patika mazliet gotiskā noskaņa. Katrā ziņā jāsaka, ka šī ir viena no jaukākajām Ziemassvētku pasakām, ko zinu, un tagad zināšu vismaz vienu “drošo” gabalu, ko var pārlasīt katros Ziemassvētkos. Atliek vēl tikai baletu noskatīties kādreiz.
Vērtējums:
9/10
The Gift of Magi. O. Henry
Pēc Riekstkoža pabeigšanas miegs vēl galvā nerosījās, tāpēc nolēmu pameklēt vēl kādu Ziemassvētku stāstu. No vairākiem sarakstiem manu uzmanību piesaistīja “The Gift of Magi”, kuru ātri atradu Gūtenberga projektā.
Ir vakars pirms Ziemassvētkiem un Dellai kabatā ir tikai viens dolārs un 87 centi, tā tad arī ir visa nauda, par kuru nopirkt dāvanu viņas mīļotajam vīram.
Šis bija jauks un simpātisks stāsts, kas man visnotaļ patika, bet tam bija divi milzīgi trūkumi: 1) stāsta beigas bija saprotamas jau pirmajās rindkopās; 2) tas bija nepiedienīgi īss (izlasīju padsmit minūšu laikā).
Stāsta apjoms bija tik smieklīgs, ka Gūtenberga projekta licence, kas nāk līdzi katrai e-grāmatai, bija divreiz garāka par pašu stāstu, tā arī nesapratu, kāpēc šis stāsts vispār kaut kur figurē atsevišķi.
Tomēr par spīti minētajiem mīnusiem, stāsts man patika un es noteikti palasīšos vēl kaut ko no šī autora.
Vērtējums:
7/10
The Snow Queen. Hans Christian Andersen
Lai arī “The Snow Queen” nav Ziemassvētku stāsts, izvēlējos to tāpēc, ka gribējās kaut ko sniegotu un aukstu, un arī par šo pasaku man no bērnības ir saglabājušās ļoti siltas atmiņas.
Mazie Kajs un Gerda ir nešķirami draugi un viņi visu laiku pavada kopā, bet viss mainās, kad Kaja acī un sirdī iekļūst drumslas no ļaunā spoguļa, kas Kaja sirdi pārvērš ledus klucī, bet acīm neļauj skatīt neko labu. Vizinoties ar ragaviņām, Kajs nokļūst Sniega karalienes pilī, bet Gerda, skumju nomākta, dodas Kaju meklēt.
Par šo pasaku gan mans priekšstats mazliet pabojājās un te nu pie vainas būs uztveres atšķirības tagad un bērnībā. Bērnībā man šis stāsts šķita ārkārtīgi krāšņs un Gerda- pats varonības iemiesojums, savukārt tagad es vairāk pievērsu uzmanību valodai un notikumu izklāstam kā tādam un neviens no šiem lielumiem nav dēvējams par īpaši krāšņu vai daudzpusīgu. Šī joprojām ir ļoti jauka pasaka un Gerda man joprojām patīk, bet kaut kāda daļa no manas sajūsmas gan izplēnēja par ko mazliet žēl.
Vērtējums:
6/10